Politika kā process aptver profesionālo politiķu un valsts vīru darbību un tautas līdzdalību politikā. Liela daļa no Latvijas iedzīvotājiem sava mūža nozīmīgu daļu ir pavadījuši totalitārā politiskā iekārtā. Šajā laikā nevarēja būt ne runas par reālu demokrātisku politiskās kultūras eksistēšanu. Bija jābūt pareiziem uzskatiem, kurus noteica no augšas, notika sistemātiska marksisma-ļeninisma teorijas apgūšana valsts mērogā, obligāta piedalīšanās valsts svētku gājienos un mītiņos. Lielākai daļai iedzīvotāju politiskā līdzdalība bija piedalīšanās politiskajās vēlēšanās, kurās nebija izvēles iespēju. Demokrātiskā sabiedrībā piedalīšanās politikā ir brīvprātīga.Varbūt dažām problēmām mūsu valstī par iemeslu ir tautas pasīvā līdzdalība politikā. Tas nenozīmē, ka tautai nav intereses par politiku, varbūt tauta ir nogurusi no labākas dzīves gaidīšanas, katru reizi cerot, ka jaunā valdība būs tas brīnumdaris, kas visu vērsīs par labu. Politikas tēma ir plašs diskusiju temats sabiedriskajā dzīvē, taču ar to arī visas aktivitātes beidzas, jo šī interese ir virspusēja bez iedziļināšanās politiskajos procesos. Ir dažas nevalstiskās organizācijas, kas mēģina ietekmēt politiskos procesus, rīkojot piketus, piemēram pikets pret latviešu valodas kā pamatmācību valodas ieviešanu krievvalodīgajās skolās. Tāpat nesen notikušais gājien cauri Vecrīgai par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu. Par valsti ar augsti attīstītu politisko kultūru mēs varētu uzskatīt tādu valsti, kurā cilvēki paši daudz piedalītos dažādu politisku lēmumu pieņemšanā. Tas, ka tautas aktivitātes līmenis lēnām ceļas pierādījās pēc referenduma rezultātiem par iestāšanos Eiropas Savienībā. Referenduma dalībnieku procents bija augstāks nekā tas tika plānots.
…