Savā darbā esmu aprakstījusi politisko kultūru. Grūti ir definēt pašu politisko kultūru, jo zinātnieki nav vienojušies kopīgi, kas tad īsti tā ir, jo šī tēma ir ļoti plaša, un par to var daudz diskutēt.
Izvēlējos aprakstīt pašus pamatus politiskai kultūrai, tās definējumus un to, kādi ir politiskās kultūras pamatelementi, kur mēs tos varam saskatīt un kā tie izpaužas valstī. Aprakstīju ne tikai vienu politisko kultūru pamatelementu tipoloģiju, bet pēc atrastajiem materiāliem, atspoguļoju arī citu politisko zinātnieku politiskās kultūras pamatelementu iedalījumu.
Nedaudz ieskatījos arī Latvijas politiskajā kultūrā, par kuru informāciju atradu laikraksta “Diena” intervijā ar politiskās partijas “Latvijas Ceļš” bijušo priekšsēdētāju Andreju Panteļējevu. Kā arī aplūkoju politiskās kultūras saistību ar morāli mūsdienās.
Uzskatu, ka šis darbs sniedz plašu informāciju par politisko kultūru un tās struktūrelementiem, un to darbību politikā. Vismaz rakstot šo darbu, esmu ieguvusi papildus informāciju, kuru, ar pārliecību varu teikt, spēšu izmantot arī turpmāk.
Jēdziens “politiskā kultūra” tiek pētīts jau kopš 20.gs. 50. gadiem. Pētnieki joprojām nav vienojušies par vienotu šī jēdziena definīciju galvenokārt tādēļ, ka tas ir ļoti plašs. Vispirms būtu skaidri jādefinē, kas tad īsti ir kultūra.
“Kultūra - sociāli nodoto uzvedības paraugu, prasmju, ticējumu, institūtu un citu noteiktai sabiedrībai raksturīgu cilvēka darbības un domāšanas produktu kopums.”(1.)
“Kultūra – cilvēku sabiedrības radoša un pārveidojoša darbība un tās rezultāti, kuros apkopota un iemiesota vispārnozīmīga sabiedrības pieredze un kuri raksturo sabiedrības un cilvēku vēsturiskās attīstības pakāpi.” (2.)…
