NOBEIGUMS
Kopumā, apskatot definīcijas par jēdzienu “politiskais līderis”, var secināt, ka tiek izdalītas divu veidu politisko līderu grupas: Formālie politiskie līderi – personas, kuras ieņem vadošos amatus valsts pārvaldē. Šīs personas atsevišķi iedalās pēc ceļa, kā viņi ir nonākuši līdz šādam apzīmējumam, respektīvi, vai viņi ir ievēlēti vēlēšanās, vai varu ieguvuši citā veidā. Neformālie politiskie līderi – personas, kuras vadošus amatus valsts pārvaldē neieņem, taču tām ir ietekme pār lēmumu pieņemšanu.
No darba teorētiskā viedokļa, autors uzskata, ka ir svarīgi atzīmēt, ka salīdzinot “politiskā līdera” jēdziena skaidrojumus ar jēdziena “līderis” skaidrojumiem, parādās atšķirības, jo, piemēram, runājot par “politisko līderi” netiek minēts, ka viņam būtu jābūt “cilvēka, kurš rāda citiem piemēru”, “cilvēku, kurš iedvesmo cilvēkus” un tā tālāk. Runājot par “politisko līderi” autori vairāk akcentē tieši uzsvaru uz to, ka šis cilvēks ir kļuvis par līderi, jo ir ticis vai nu ievēlēts vadošos amatos vai arī nokļuvis tajos citos veidos. Ja, lai iegūtu apzīmējumu “līderis”, cilvēkam pietiek ar personīgajām īpašībām, tad, lai iegūtu apzīmējumu “politiskais līderis”, cilvēkam ir nepieciešams ieņemt nozīmīgu amatu valsts pārvaldē.
Izvērtējot pieejamās definīcijas jēdzienam “politiskais līderis”, darba autors secina, ka šajā darbā ar jēdzienu “politiskais līderis” tiek saprasti formālie politiskie līderi – cilvēki, kuri ieņem vadošus amatus Latvijas Republikas valsts pārvaldē: Valsts prezidents, Ministru prezidents, ministri, Saeimas priekšsēdētājs un Saeimas deputāti. Lielākā daļa no šiem cilvēkiem ir ievēlēti demokrātiskā vēlēšanās, viņi darbojās likumu robežās, kā arī ir cilvēki, kuri atbild par politikas veidošanu un apstiprināšanu, kas savukārt ietekmē Latvija sabiedrību. Šāda izvēle izdarīta, jo, šos līderus, atšķirībā no neformālajiem līderiem, ir vieglāk identificēt.
…
