Secinājumi
Lielāka Latvijas sabiedrības daļa ir pārliecināta, ka augstākā līmeņa korupcija pieaug, un nedomā, ka valsts amatpersonu vēlme cīnīties ar korupciju ir neviltota. Salīdzinot 2005.gadā veiktās aptaujas rezultātiem, mazinājusies sabiedrības uzticēšanās augstākajām valsts varas instutūcijām- Saemai, Valdībai, Valsts prezidentūrai . Par kopumā negodīgiem valsts varas institūcijām iedzīvotāji uzskatījuši Latvijas valdību (Ministru Kabinētu) (56%), Ceļu policiju (56%), Parlamentu (Saeimu) (53%), tiesas (52%), muitu (53%) un Privatizācijas aģentūru (43%).27 Plašsaziņas līdzekļu ziņojumi par skandāliem varas augstākajos līmeņos stiprina vispārējo pārliecību, ka korupcija ir izplatīta un sakņojas tieši augstākās valsts varas institūcijās.
Korupcija grauj demokrātisko darbību, īpaši attiecībā uz likuma varu, politisko konkurenci un valsts iekārtas leģimitāti – tas ir būtiskākais iemesls satraukumam par korupciju. Demokrātijās korupcijas sekas it īpaši postošas un izraisa to deleģitimāciju. Korupcija saarda demokrātijas pamatprincipus – pilsoņu vienlīdzību sabiedrisko un valsts institūciju prieksā, lēmumu pieņemšanas atklātību un atbildību. 28
Paradoksāli, ka vairākums valsts iedzīvotāju ir sašutuši par korupciju, kritizē to, uzskata par negatīvo parādību, taču bieži paši piedalās korupcijā. Šo paradoksu daļēji izskaidro tas, ka daži korupcijas paveidi cilvēkiem šķiet pieņemami, citi ne. Curmēra pilsonis ir dziļi sašutis par korupciju aukstāka ranga amatpersonu un politiķu vidū, taču mazāk par zemāka līmeņa amatpersonu pārkāpumiem un labprāt attaisno sīko korupciju, kurā piedalās vai nu viņš pats, vai citi pilsoņi. Augsts korupcijas līmenis Latvijā ir PSRS mantojums, korupcija ir pārmantojāma parādība. Jāteic, ka Latvijas gadījumā augsts korupcijas līmenis ir demokrātijas pieredzes trūkums, „vāja” politiskā kultūra un pilsoniskā līdzdalība.
…
