Referātā izvēlējos aplūkot tēmu par sabiedriski politiskajiem spēkiem Latvijā, sākot no 1988. gada līdz 1991. gadam. Šis laika posms ir ļoti nozīmīgs Latvijas vēsturē, jo tad sākās ceļš uz neatkarību un tā laika nozīmīgākais notikums bija 1990. gada 4. maijā LPSR AP pieņemtā deklarācija “Par Latvijas Rpublikas neatkarības atjaunošanu”. Aplūkotajā periodā Latvijā radās un aktīvi darbojās tādi politiskie spēki kā sociālās kustības- Latvijas Tautas fronte, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, Interfronte un citi. Domāju, ka temats par trešo Atmodu ir aktuāls arī tagad, it sevišķi šajās janvāra dienās, kad atceramies 1991.gada barikāžu dienas.
Par darba mērķi izvirzīju raksturot LTF un Interfrontes darbību un nozīmi. Lai to sasniegtu, vispirms apskatīju tos sabiedriski-politiskos apstākļus Latvijā, kas sekmēja sociālo kustību rašanos, pēc tam pārejot pie konkrētas LTF un Interfrontes darbības raksturošanas. Tā kā darba temats ir ļoti plašs, referātā apskatīšu tikai Latvijas Tautas Frontes un Interfrontes rašanos, galveno to darbībā un politisko nozīmi. Šīs kustības savu pastāvēšanu ir beigušas, tadēļ interesanti šķita noskaidrot, kāda izvērsās to galveno līderu tālākā politiskā darbība.
Referāta sagatavošanā galvenokārt izmantoju grāmatu "Latvijas Valsts atjaunošana 1986-1993", kuru sastādījis autoru kolektīvs: Valdis Blūzma, Ojārs Celle, Tālavs Jundzis, Ditrihs Andrejs Lēbers, Egils Levits, Ļubova Zīle.
Darbā no vispārzinātniskajām metodēm izmantoju: abstrahēšanu, vēsturisko metodi un deskriptīvo metodi.…