Ievads
Latvijā ir liels daudzums ne tikai nepilsoņu, bet arī mazākumtautības. Galvenokārt krievvalodīgo – tie, kas ir devušies uz Latviju PSRS laikā, lai atrastu labāku darbu un dzīvesvietu, gan tie, kas te dzīvo paaudzēm. Krievvalodīgiem, kuru skar šī problēma, var likties pieņemama PCTVL darbība, bet tiem latviešiem un citiem Latvijas pilsoņiem, kuri ir patriotiski un nacionāli noskaņoti, partija, kura pārstāv krievvalodīgo intereses, var likties ne tikai nepieņemama, bet arī lieka vēlēšanu partiju sarakstos.
Lai arī cik pretrunīgi tiktu vērtēta šī partija, ir ļoti svarīgi izanalizēt un saprast šis partijas politiskās darbības motīvus, lai pasargātu Latvijas pilsonisko sabiedrību no iespējamajiem draudiem, ko var radīt kreisi orientēta partija, taču tajā pašā laikā šis partijas eksistence ir ļoti nepieciešama, lai pārstāvētu visu Latvijas teritorijā dzīvojošo cilvēku intereses un sekotu līdzi iespējamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
1. Partijas vēsture
Partijas pirmsākumi meklējami 1998. gadā, kad gatavojoties LR 7. Saeimas vēlēšanām, notika triju kreiso partiju – partijas Līdztiesība, Tautas Saskaņas partijas un Latvijas Sociālistiskās partijas - konsolidācija. Līdz šim uzkrātā pieredze liecināja, ka, darbojoties atsevišķi un tērējot resursus savstarpējai cīņai, partijas, kuras aizstāv kreiso un krievvalodīgo vēlētāju intereses, nevar nodrošināt sev jūtamu pārstāvniecību likumdošanas institūcijās. Sarežģītu pārrunu gaitā Līdztiesība, Latvijas Sociālistiskā partija un Tautas Saskaņas partija izveidoja kopējo vēlēšanu sarakstu. Šajā procesā aktīvi piedalījās bijušais Latvijas komunistu līderis Alfrēds Rubiks, kas tika atbrīvots no ieslodzījuma 1997. gada novembrī. Vienošanās par kopēju piedalīšanos vēlēšanās tika noformēta 1998. gada maijā, izveidojot partiju apvienību “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL). Pie šīs apvienības drīzumā pievienojās arī Krievu partija.
…