SECINĀJUMI
Izstrādājot darbu, autore nonāca pie sekojošiem secinājumiem:
1. Latvijas valsts teritorijā XX gs. pastāvēja vairāki politiskie režīmi- demokrātija, autoritatīvisms, totalitārisms, demokrātija un pārejas tipa politiskie režīmi, kad no viena poltiskā režīma pārgāja uz otru.
2. Pirmās demokrātijas laikā politiķi vēl nebija pietiekami gatavi lielajai poltikas dzīvei, viņiem trūka zināšanu, kvalifikācijas un vēlmes attīstīt Latijas valsti, ka rezultātā 1934. gada 15. maijā notika K. Ulmaņa apvērsums un tika atlaista Saeima.
3. Autoritatīvisma režīms Latvijā bija vērsts uz demokrātiju, tas bija maigs, bet tai pat laikā pilsoņiem tika atņemtas iespējas piedalīties politiskajā dzīvē, pastāvēja cenzūra un vārda brīvības ierobežojumi.
4. Latvijā pastāvēja diva veida totalitārie režīmi ar dažādo ideoloģiju- nacisms ar rasu un nacionālisma idejām un komunisms ar darba ļaužu varu. Abi totalitārie režīmi bija bargi un smagi latviešu tautai, jo ne vien bija vārda brīvības aizliegums, cenzūra, bet bija arī nāvessodi, izsūtīšana un cita veida sodi.
5. Līdz ar XX gs. beigām Latvijā norisinājās cīņa par demokrātiskā režīma atgriešanu un atbrīvošanās no PSRS totalitārismu, bet diemžēl vēljoprojām politiķi un tautas ievēlētie pārstāvji nav izglītoti un kvalificēti, lai pildītu sava mandāta pienākumus. Vēl joprojām pastāv nevienlīdzība, tautas ievēlēti pārstāvji nav tautas pārstāvji, jo pārstāv tikai savas intereses.
…