Politiskie režīmi

3.2. Demokrātija Lietuvā
Lietuva ir unitāra valsts. Administratīvi teritoriālais iedalījums ir – 11 pilsētas ar centrālo pakļauju, un 10 apriņķu. Uz šodien funkcionējoša Konstitūcija Lietuvas Republikā, bija pieņemta tautas referendumā 1992. gadā 25. oktobrī. Valsts varu Lietuvā realizē Seims (141 vietās), Valsts Prezidents, valdība un tiesas. Konstitūcija nosaka, ka valsts dzīves svarīgākie jautājumi tiek risināti referenduma ceļā.
Lietuvas Republika 71 deputāts tiek ievēlēts pēc mažoritāras sistēmas principā, 70 deputātu pēc proporcionālas sistēmas principa ar 5% aizsargbarjeru. Valsts galva ir Lietuvas Republikas prezidents, kuru izvēlas ar termiņu uz 5 gadiem. 10

3.3. Demokrātija Igaunijā
Igaunija ir unitāra valsts. Administratīvi teritoriālais iedalījums ir – 15 apriņķu (jeb maakundi) un 6 pilsētas ar centrālo pakļauju. Igaunijas Republikas konstitūcija tiek izstrādāta ar Satversmes sapulci un pieņemta referendumā 28. jūnijā 1992. gadā. Saskaņā ar Konstitūciju, Igaunijas ir parlamentāra republika. Politiskais režīms ir nacionāl-demokrātiskais.
Likumdošanas vara pieder vienpalātu parlamentam. Tās sastāv no 101 deputāta, kuri tiek izvēlēti uz 4 gadiem ar tiešam vēlēšanām uz proporcionālas sistēmas tipa. Valsts galva ir Republikas prezidents, kuru izvēlas valsts parlaments.10

3.4. Demokrātija Baltkrievijā
Baltkrievija ir unitāra valsts. Konstitūcija bija pieņemta 1994. gadā 15. martā. Valdīšanas forma ir – superprezidentāla republika. Politiskā sistēma ir demokrātija (ar autoritārisma elementiem). Likumdošanas vara, galvenokārt, pieder (bet ne tikai) Parlamentam, kurš sastāv 110 deputātiem, kurus izvēlas ar vispārējām vēlēšanām. 11
…