Marksisma izplatība.
Ar marksisma izplatības sākumu Latvijā cieša saistība ir Jaunajai strāvai. Tā bija izveidojusies laikā, kad bija izveidojies tāds kā nacionālpolitisks vakuums, ko nekavējoties ieņēma jaunizveidotā Jaunā strāva.
Tās dalībnieki studēja Tērbatas universitātē, kur, sākot ar 1888.gadu sāka ik svētdienas vakara pulcēšanos, kur apsprieda dažādus notikumus un faktus. Sākotnēji Jaunā strāva nebija saistīta ar politiku un nesprieda par notikumiem, kas risinājās uz politiskās skatuves. Tomēr tieši šie pīpkaloņi, kā tos nodēvēja namatēvs J.Pīpkalējs, viņa vadībā izdeva savus rakstus ar nosaukumu Pūrs. Tam iznāca septiņi laidieni laikā no 1891.gada līdz 1897.gadam. „Tieši Pūra dažos rakstos pirmoreiz latviešu valodā bija mēģinājumi izskaidrot marksismu, lai gan rakstu autori nebija marksisti un pat pauda gluži pretējus uzskatus. Pīpkaloņu galvenie ideologi bija filoloģijas students Jānis Jansons-Brauns, vēlākais Latvijas Universitātes profesors, toreizējais vēstures students Aleksandrs Dauge un nākamais Latvijas Saeimas priekšsēdētājs, viens no redzamākajiem latviešu sociāldemokrātiem, medicīnas students Pauls Kalniņš.”1
Tieši Aleksandrs Dauge bija pirmais latvietis, kurš zināja, kas ir Kārlis Markss un viņa ideoloģija. Dauges saskare ar K.Marksa darbiem notika pateicoties viņa poļu studentiem, kas tam bija Aleksandra draugi. Viņi A.Daugem iedeva dažas marksistiskas grāmatas, kuru referēšanu Aleksandrs uzsāka uzreiz, lai svētdienas vakaros varētu nolasīt referātu par Kārli Marksu un viņa sociālistiskajām idejām. 2
Latvijā marksisma izplatība sākās līdz ar Jaunās strāvas veidoto preses izdevumu Dienas lapa, kas sāka iznākt 1886.gadā. Sākotnēji tās raksturs bija tautisks un nacionāli noskaņots, tomēr ar laiku tas mainījās. Sākot ar 238.laikraksta izdevumu par Dienas lapas redaktoru kļuva Pēteris Stučka, vēlāk par šī paša laikraksta redaktori kļuva Jānis Pliekšāns jeb Rainis. „1893.gadu var uzskatīt par Rietumeiropas sociālistu ideju un marksisma ideju izplatīšanas sākumu Latvijā. Šī gada vasarā Maskavas universitātes students Jānis Jansons „brīvestības svētku” laikā Jelgavā nolasīja savu apcerējumu Domas par jaunlaiku literatūru, kas vēlāk tika iespiests arī Dienas lapā.”3
…
