Ievads
Studiju darbam „Poļu Inflantijas kņaziste. Trešais Lietuvas statūts” Latvijas valsts un tiesību vēsturē ir divi galvenie mērķi:
1) izpratne par Latvijas tiesību vēsturi laikā no 1629. gada līdz 1772. gadam (t.i. par konkrētā perioda hronoloģisko ietvaru iemesliem, sabiedrības struktūru, pārvaldi un tiesību avotu- Inflantijas ordināciju (1677)),
2) daļēja 3. Lietuvas statūta satura un tā realizācijas izpausmju apzināšana.
Studiju darbs „Poļu Inflantijas kņaziste. Trešais Lietuvas statūts” ir strukturēts divās daļās atbilstoši izvirzītajiem mērķiem. Pirmo daļu „Poļu Inflantijas kņaziste ievada tiesiski vēsturiskais atskats uz apstākļiem, kas noteica Inflantijas kņazistes izveidošanos un tās atrašanos Polijas valstī. Tālāk pirmās daļas ietvaros tiek aprakstīta sabiedrības struktūra Inflantijas kņazistē (pievēršot uzmanību muižniecībai un zemniecībai), valsts (stārastiju un vojevodistes) un baznīcas pārvalde, un viens no tābrīža svarīgākajiem tiesību avotiem- Inflantijas ordinācija (1677). Pirmo daļu noslēdz 1. Polijas dalīšana, kuras rezultātā notiek izmaiņas Latgales tiesiskajā statusā.
Otrā daļa „Trešais Lietuvas statūts” paredz statūta aprakstu, sākot ar tā izveidošanos un beidzot ar tā nodaļu analīzi pa pantiem. Jāatzīmē, ka pētāmās nodaļas izvēlētas izlases veidā- analizētas tiek tās nodaļas, kurās lielākajai daļai normu ir konstitucionāls, administratīvs vai krimināltiesisks raksturs.
Darbu noslēdz pamatoti secinājumi.
Darbam nepieciešamā pamatinformācija tika iegūta no dažādiem literatūras avotiem. Rakstot studiju darba pirmo daļu visvairāk tika izmantotas divas grāmatas: Voldemāra Kalniņa „Latvijas PSR valsts un tiesību vēsture” un Apsīša, Blūzmas un Lazdiņa „Latvijas tiesību avoti teksti un komentāri 2.sējums, poļu un zviedru laika tiesību avoti (1561-1795)”. Pirmajā grāmatā atrodams detalizēts vēsturisko apstākļu izklāsts, kurš ļauj atbilstoši orientēties vajadzīgā laikposma īpatnībās. Otra sniedz ieskatu tālaika tiesību avotos gan ar orģināltekstu tulkojumiem, gan ar zinātniskajiem komentāriem. Kā palīgavoti izmantotas Arveda Švābes „Latvijas vēsture”, Zālīša un Nagobada „Latvijas vēsture skolām un pašmācībai”, Vārslavāna „Jauno laiku vēsture 17-19.gs.” u.c. grāmatas. Otrajai darba daļai galvenokārt izmantota jau iepriekšminētā „Latvijas tiesību avoti teksti un komentāri 2.sējums, poļu un zviedru laika tiesību avoti (1561-1795)” un Baltkrievijas PSR Valsts izdevniecībā izdotā grāmata „Lietuvas lielkņazistes statūts, 1588” (Статут Великого Княства Литовского 1588).
I daļa Poļu Inflantijas kņaziste
1.1. Izmaiņu cēlonis- karš starp Poliju un Zviedriju
Poļu Inflantija aizņēma mūsdienu Latgales teritoriju. Latgales atrašanos Polijas sastāvā var dalīt divos posmos:
1) no 1561-1629 gadam,
2) no 1629-1772 gadam.
…
