Jēdziens „kultūra” (no lat. Cultura, kas sakņojas vārdā colere – kultivēt) ir sarežģīts un daudzslāņains vārds, kurā dažādas tautas daudzu gadsimtu garumā centās izteikt savu attieksmi pret dabu, sabiedrību un pašiem pret sevi. Taču ilgu laiku par kultūras vērtībām tika uzskatīti antīkie darbi, nepievēršot uzmanību vietējiem šedevriem. Ar šo jēdzienu saprot tehnoloģijas, mākslas, zinātnes, kā arī morālās sistēmas un konkrēto grupu raksturīgākās uzvedības un paradumus, specifiski dziļākas nozīmes dažādās cilvēku darbības jomās.
No pašiem valstiskuma pirmsākumiem Polija bija daudznacionāla valsts. Līdz 18.gs. pastāvošo Polijas-Lietuvas Žečpospolitu apdzīvoja dažādas izcelsmes cilvēki, tādējādi šeit apvienojās austrumu un rietumu tradīciju elementi. Polijas kultūra vēsturiski veidojusies no četrām rietumu un austrumu kultūrām, tomēr poļi vienmēr apzinīgi lēma, kas viņu kultūrā „polisks” kā nacionāla substance, bet kas tai runā pretī.1 Tā bija viena no retajām šāda veida valsts Eiropas vēsturē, kas bija neparasta kā no politiskā, tā arī no reliģiskā un kultūras viedokļa.
Kultūras dzīve pēc I Pasaules kara visā Eiropā atradās pēckara seku kontrolē, jo sabiedrībā bija šaubas par tradicionālajām vērtībām, nebija vairs ticības agrāk piekopto paražu patiesumam, izzuda „vecās paaudzes” morāles normas (piemēram, sievietes grieza īsus matus, atklāti smēķēja, valkāja īsus svārkus u.c.), īpaši daudzās valstīs zuda ticības baznīcām, ticība Dievam un sākotnēji arī ticība cilvēkiem kopumā. 20. g. modernizācijas rezultātā pastiprinājās paaudžu konflikts, ar vien atšķirīgāks kļuva pilsētnieku un laucinieku dzīvesveids, lielas pārmaiņas notika arī sieviešu dzīvē, kuru loma sabiedrībā ievērojami pieauga kara laikā. Pakāpeniski kara beigšanās cilvēkos nostiprināja vispārēju optimismu, pēckara pasaulē veidojās jauni priekšstati par uzvedības normām, atļauto un neatļauto.
Polijā panākumi tika gūti prozā un dzejā, kaut arī 20., 30. gadu mākslinieki nebija tik ģeniāli, lai iezīmēja veselu laikmetu, kā tas bija iepriekšējā gadsimtā, tomēr šo laiku pārstāv daudz talantīgu rakstnieku. Vislielākais panākums tiku gūts matemātikā, kad Varšava un Ļvova kļuva par šīs nozares galvenajiem centriem Eiropā. Starpkaru posmā tika reformēta arī izglītības sistēma, kuras pamats bija mantota no citu zemju izglītības sistēmām, līdz ar to nebija vienlīdzīgs. Starpkaru posmā parādījās pirmās radio pārraides, tika uzņemts kino. Mākslas un arhitektūras ziņā valdīja tie paši stili, kas visā Eiropā, tomēr bieži pārmaiņas teātra, glezniecības vai kādā citā nozarē bija saistītas ar jaunizveidoto valsti.…
