Pēc autores domām, lai kļūtu par labu jātnieku noteikti, jābūt cīņassparam un lielai atbildības sajūtai pret zirgu un treniņu darbu, bet to var ieaudzināt. Galvenais ir no dabas dots talants un vēlme strādāt. Jāšanas sports ir vienīgais sporta veids, kurā olimpiskās medaļas izcīna dzīvnieka un cilvēka tandēms. Ne visi jātnieki tiecas pēc augstiem sasniegumiem sportā, tomēr arī lai apgūtu jāšanas prasmes savam priekam un dotos izjādēs pa mežu, ir jāiegulda darbs.
1. Lai jātu savam priekam amatieru līmenī un startētu sacensībās, pietiek ar vienu zirgu. Ja ļoti centīgi un pacietīgi strādā, sagatavoties amatieru sacensībām arī iesācējs ar labām dotībām varētu sešu mēnešu vai gada laikā. Pats sākums nav grūts. Grūtības sākas pēc 120 cm maršrutiem, kad jātniekam jau ir vajadzīgas sajūtas un labs zirgs.
2. Ja ir vēlēšanās, spēks un apņēmība ar jāšanas sportu nodarboties profesionāli, jāiegulda daudz lielāks darbs. Jābūt ne tikai labam jātniekam vai labam zirgam, tandēma starpā svarīgākais ir saskaņa un savstarpēja saprašanās. Profesionālam jātniekam, lai sasniegtu labus rezultātus sportā, jābūt vismaz pieciem labi sagatavotiem zirgiem, milzīgai apņēmībai strādāt un talantam.
3. Lielajā sportā jau vairs nav tikai zirgs un jātnieks – tas ir komandas darbs – jātnieks, palīgs, treneris, zirgu saimnieki, sponsori – tā ir vienota komanda, kas ikdienu strādā kopīga mērķa labā. Galvenais ir nekad, nekad nepadoties, jo te veiksmei ir ļoti liela nozīme – vienu brīdi tev viss sanāk un tu uzvari, bet jau nākamajā tev vairs neveicas un liekas, ka nekas, ko tu dari nesanāk un tam pat nav izskaidrojuma.
4. Jāšana ir balstīta tikai un vienīgi uz sajūtām. Protams, ar laiku sajūtas var iemācīties, bet šie jātnieki diemžēl nekad nebūs priekšā tiem, kuriem sajūtas uz jāšanu ir dabas dotas. Tas ir tāpat, kā ar sporta zirgu – ja zirgs ir talantīgs no dabas, tad ar pareizu darbu viņš kļūst nepārspējams. Savukārt viduvējs zirgs pat ar pasaules čempionu vienmēr paliks tikai viduvējs, jo rezultāts nebūs stabils. Par jātnieka talantu var spriest tikai pēc tā, kā viņš tiek galā nevis ar vienu vai diviem zirgiem, bet ar daudziem ilgtermiņā. Un fakts paliek fakts, pēc sacensībām nevienu neinteresē, cik pareizi vai skaisti maršruts izlēkts, bet gan, kurš uzvarēja.
