Socioloģijas analītiskajā skatījumā mūzika nepastāv ārpus to ietekmējošajiem sociālajiem faktoriem. Mūzikas radīšana nav iespējama izolēti no apkārtējās pasaules un sabiedrības. Tā var tikt radīta tikai reālu cilvēku sadarbības rezultātā.
Šajā projekta darbā tiek apskatīta gan populārās mūzikas stilu attīstība un to atšķirīgās iezīmes, gan arī vēsturiskie apstākļi, kas ietekmēja (sekmēja vai kavēja) šo attīstību. Projekta darba mērķis ir pierādīt to, ka populārās mūzikas attīstību visvairāk ietekmējusi tās mijiedarbība ar politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem.
Darba aktualitāti nosaka tas, ka, neskatoties uz mūzikas literatūras, kas apskata populārās mūzikas sociālos cēloņus, tās lielo popularitāti citās valstīs, Latvijā vēl joprojām nav pieejama šāda veida literatūra. Projekta pamatuzdevums ir populārās mūzikas stilu aplūkošana ne vien vadoties pēc to atšķirīgajām mūzikas iezīmēm (instrumentiem, ritma, aktualitātes), bet arī to attīstību ietekmējošās sociālās vides kontekstā.
Apzīmējums “populārā mūzika” šajā darbā izmantots kā apzīmējums gan popmūzikai, gan rokmūzikai, jo rokmūzika, lai arī ir ne tik ļoti uz komerciālajiem panākumiem virzīta kā popmūzika, tajā pašā laikā ir un paliek mūzikas tirgus sastāvdaļa. No mūzikas stiliem darbā ir aplūkoti tieši rokmūzikas stili, jo šis mūzikas virziens ir ietekmējies no politiskajiem un sociālajiem apstākļiem vairāk nekā popmūzikas virziens. Popmūzikas ietekme tiek pieminēta, salīdzinot to ar rokmūzikas ietekmi un aprakstot šo divu populārās mūzikas virzienu savstarpējās nesaskaņas un konkurenci.…