Populisms pēckrīzes (2007.-2008.g.) periodā: sociālekonomiskās sekas vai domino efekts? Itālijas gadījums

Krīzes skartajai Itālijai nācās paaugstināt nodokļus visām nozarēm. Kad tas atkal tika izdarīts 2013. gadā, zemkopji vairs nebija ar to mierā un rīkoja protestus, ko nodēvēja par “Dakšu kustību” ("Movimento Dei Forconi") (LSM, 2013). Zemkopjiem pievienojās smago automašīnu šoferi, veikalu īpašnieki un amatnieki, kurus arvien vairāk saniknoja valdības taupības politika. Itāļi pauda sarūgtinājumu par lielo bezdarba līmeni, politiķu korumpētību un ienākumu samazināšanos. Šajā protestā piedalījās arī populistu pārstāvji ar saukļiem: “Valdošo šķiru veido zagļi un mafiozi, un viņi posta mūsu valsti!”, “Nost ar Eiropas Savienību, nost ar eiro!” (LSM, 2013). Pēc šī protesta Pieczvaigžņu kustība ierosināja rīkot referendumu par atteikšanos no eiro, ko atbalstīja liela daļa Itālijas iedzīvotāju, taču referendums izgāzās. Par spīti neveiksmei, Pieczvaigžņu kustībai 2013. gada parlamenta vēlēšanās izdevās iegūt 25,55% balsu un kļūt par lielāko partiju parlamenta apakšpalātā, aiz sevis atstājot Demokrātisko partiju (LETA, 2013).
Nākošo lielo uzvaru populistu partija svinēja 2016. gadā, kad vairāki kandidāti uz mēra amatiem dažādos Itālijas reģionos tos arī ieguva. Piemēram, Virdžīnija Radži ieguva mēra amatu Romā ar vairāk nekā 10% atbalstītāju pārsvaru, iedzīvotājiem solot savest kārtībā infrastruktūru, sabiedriskā transporta pakalpojumus un tikt galā ar atkritumu izvešanas problēmām, pie kurām iedzīvotāji vainoja gadiem ilgu korupciju un organizēto noziedzību. Tāpat populisti ieguva mēra krēslus arī Milānā un Turīnā. Pieczvaigžņu kustība kļuva arvien populārāka un ieguva sabiedrības atbalstu, lai gan “taustāmus” rezultātus partija nebija uzrādījusi (LSM, 2016). Diemžēl, 2017. gadā pašu Radži vainoja pie varas ļaunprātīgas izmeklēšanas. Viņa tika apsūdzēta par sava brāļa iecelšanu augstā amatā, par ko vēl joprojām notiek izmeklēšana (LSM, 2017).
…