16.gadsimts ir visslavenākais laikmets mākslā un viens no nozīmīgākajiem cilvēces vēsturē.Tas bija laiks, kad Itālijā darbojās Leonardo da Vinči un Mikelandželo, Rafaels un Ticiāns, Korredžo un Džordžone, Eiropas Ziemeļos – Dīrers un Holbeins, kā arī daudzi citi slaveni meistari.Var jautāt – kā tas gadījies, ka visas šīs slavenības dzimušas vienā laikā, taču atbilde nav tik viegli atrodama.Ģēnija nākšanu pasaulē nevar izskaidrot, prātīgāk ir par to priecāties.
Izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ Itālija jau kopš 11.gadsimta kļuva par vidutāju starp austrumiem un rietumiem. 13. un 14.gadsimta ekonomiskā dzīve ātri attīstījās un mainījās tās raksturs.Nauda kļuva par patstāvīgu vērtību.Mākslinieki, kas nāca no pilsētu amatnieku aprindām, izpildīja pasūtījumus, neidealizējot īstenību, un tādējādi radīja reālistisku mākslu.
15.gadsimta otrajā pusē par mākslas darbu pasūtītājiem kļuva pāvesta kūrija, kas parasti mudināja māksliniekus sniegt kūrijai vēlamo risinājumu.Tomēr progresīvi noskaņotie mākslinieki, par spīti šiem ieteikumiem, visbiežāk palika pie saviem principiem.
Visi šie apstākļi 15.gadsimtā, t.s. agrīnās renesanses laikā, ietekmēja lūzumu mākslas attīstībā.Šī lūzuma kulminācija tika sasniegta 16.gadsimta dižrenesanses laikā.
Dižrenesansi Itālijā pārstāvēja tādi izcili mākslinieki kā Leonardo da Vinči, Rafaēls, Mikelandželo un Ticiāns.Šo četru meistaru daiļrade ir tik varena, ka tā aizēno visu citu šā perioda gleznotāju sasniegumus.Dižrenesanses mākslā cilvēka tēls kļūst par gandrīz vienīgo mākslas darbu objektu.Dižrenesanses meistari meklē “vidēji tipisko” un atrod to kā visu “ iespējamo harmonisko variantu vidusmēru” jeb
“ideālo tipu“. Viens no šīs jaunās metodes konsekventākajiem piekritējiem ir izcilais Florences gleznotājs, tēlnieks un zinātnieks pētnieks Leonardo da Vinči (1452.-1519.)
Manuprāt, viens no izcilākajiem da Vinči darbiem ir kādas augstdzimušas florencietes Lizas portrets “Mona Liza” .Pirmais, kas pārsteidz, ir Lizas apbrīnojamais dzīvīgums.Šķiet, ka viņa patiešām noraugās mūsos un ka viņai ir pašai savas domas par mums.Gluži kā dzīva, viņa šķiet maināmies acu priekšā un ikreiz, kad jāatgriežas pie šīs gleznas, Liza izskatās mazliet citāda.…
