Pēc Otrā pasaules kara beigām rietumos pamazām attīstījās postmodernisma arhitektūra, māksla un literatūra. Līdzīgi kā modernisma gadījumā arī ar jēdzienu "postmodernisms" apzīmē ļoti atšķirīgas parādības; tāpat arī pastāv atšķirīgi uzskati par postmodernisma saistību ar modernismu - postmodernisms tiek uzlūkots gan kā modernisma pēctecis vai noslēdzošais posms, gan kā pretreakcija uz modernismu.
Otrais pasaules karš attiecībā uz literatūru ir svarīgs faktors arī tāpēc, ka pēc tā, sabrūkot lielajām koloniālajām impērijām un sistēmām, literatūra, tāpat kā visas citas kultūras norises, kļūst daudz atvērtāka un brīvāka savās izpausmēs.
Postmodernisma laikmets literatūrteorijā un vēsturē ir 20. gadsimta otrā puse, tāpat kā modernisms dominē gadsimta pirmajā pusē. Postmodernisms nebūt nav vienīgais strāvojums divdesmitā gadsimta otrās puses literatūrā, līdztekus pastāv arī modernisma tradīcijās rakstīti darbi un reālisms. Tomēr postmodernisms ir svarīgs ar to, ka tieši šajā periodā tas ir literatūras termins un virziens, kas ir teorētiķu un kritiķu uzmanības centrā, tam tiek pievērsta liela uzmanība, tas tiek noformulēts un teorētiski apjēgts. Postmodernisms ir arī mūsdienu literatūras dominējošais virziens.
Postmodernisms kā jebkura cita parādība nav apskatāms atrautībā no iepriekšējās literatūrvēstures, ne arī no sabiedrībā notiekošā. Postmodernisms tāpat arī nav domājams bez sava pasaules uzskata - tā filozofiskā fona.…
