Autores darba izvirzītā hipotēze – neverbālās komunikācijas elementi, pozas un pauzes, spēj raksturot diskusijas dalībnieku emocijas labāk par verbālo komunikāciju LTV1 2008.gada 12.novembra raidījumā „Kas notiek Latvijā?”
Darba mērķi – ar pozu un paužu analīzes palīdzību noskaidrot, vai raidījuma dalībnieki un vadītājs izmanto neverbālo komunikāciju, lai sniegtu informāciju. Ar pozu un paužu analīzes palīdzību novērtēt raidījuma dalībnieku un vadītāja emocionālo stāvokli dažādās situācijās. Ar eksperimenta palīdzību noskaidrot, cik liela nozīme ir pozām un pauzēm raidījuma uztveršanā.
1. Pētniecības teorētiskas pamatojums
1.1. Komunikācija
Komunikācija (latīniski communis, communicatio – kopīgs) ir saziņa – informācijas apmaiņa, pārraide. Tā ir saskarsme; domu, priekšstatu, jūtu un citu faktoru apmaiņa darbības procesā1.
Saziņa var notikt minimums starp diviem elementiem, diviem cilvēkiem vai jebkurām citām dzīvām būtnēm.2
Komunikācija ir viens no būtiskākajiem saskarsmes objektiem. No tās lielā mērā atkarīga saskarsmes norise. Komunikācijas laikā informācija tiek gan nodota, gan raidīta, gan precizēta, gan attīstīta. Šī procesa laikā komunicējošie objekti cenšas realizēt savus mērķus, intereses un vajadzības, savstarpēji ietekmējot viens otru. Saskarsmē cilvēki apmainās ar idejām, faktiem, uzskatiem, jūtām, noskaņojumiem. Komunikācija ir iespējama, ja partneriem ir vienāda vai līdzīga informācijas kodifikācijas un dekodifikācijas sistēma. Informācijas apmaiņa ir iespējama tikai tajā gadījumā, ja pastāv zīmju intersubjektivitāte, ja zīmes un to nozīmes ir pazīstamas visiem komunikācijas dalībniekiem. 3
„Komunikatīvie procesi var būt aksiāli, kad informācija ir virzīta uz atsevišķiem adresātiem, un retiāli, kad informācija ir domāta daudziem iespējamajiem saņēmējiem (radio, televīzija).”4
Informācija komunikatīvajā procesā var būt konstatējoša un pamudinoša. Pamudinošās informācijas funkcijas ir aktivācija, interdikcija un destabilizācija.5
Cilvēku komunikācija sastāv no vairākiem posmiem. „R.Jakobsons izdala sešus komponentus.
1.Adresants (tas, kas nodod informāciju).
2.Adresāts (tas, kas saņem informāciju).
3.Kontakts (informācijas nodošanas veids — runa, vēstule, morzes signāli).
4.Paziņojums (informācijas saturs).
5.Kods (valodas likumi, ar kuru palīdzību tiek nodota informācija).
6.Konteksts (reālā saskarsmes situācija, kurā paziņojums iegūst pilnu jēgu).”6…
