Secinājumi
Pratināšana ir visizplatītākā izmeklēšanas darbība, kuru izmanto gan pirmstiesas izmeklēšanas, gan kriminālo vajāšanas, gan iztiesāšanas stadijā. Lai personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu tiktu taisnīgi sodīta un neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts, viņu vaina konkrētajā nodarījumā ir jāpierāda. Par pierādījumiem var kļūt jebkuri fakti, kam ir nozīme pareizā lietas izlemšanā:
“Pierādījumi krimināllietā ir jebkuri fakti, uz kura pamata izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis un tiesa likumā noteiktā kārtībā nosaka Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmju esamību vai neesamību, šo nodarījumu izdarījušās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Liecinieku, cietušā, aizdomās turētā, apsūdzētā liecības mēs varam iegūt, šos cilvēkus nopratinot.. Pratināšana bieži vien ir visefektīvākais, un nevaram aizmirst, ka arī vislētākais pierādījumu ieguves veids. Bez pratināšanas nav iespējams izmeklēt nevienu krimināllietu.
Autors rakstot darbu secināja, ka pratināšanai izmeklēšanā ir svarīga nozīme. Pratināšana ir viena no svarīgākajām izmeklēšanas darbībām. Ja pratināšana tiek veikta sagatavojoties tai, ir iespējams iegūt kvalitatīvu informāciju no personām, kuras tiek pratinātas par interesējošo faktu. Pratinot personas ir jāņem vērā arī viņu psiholoģiskie aspekti, kā arī personība, kā arī ir jāņem vērā arī pratināmās personas fizioloģiskais stāvoklis, piemēram , personas redze, dzirde un atmiņas tips.
Autors arī secināja, ka uzdodot pareizus un iepriekš sagatavotus jautājumus arī iespējams veikt kvalitatīvu pratināšanu. Pieredzējušiem policijas darbiniekiem jautājumus nav jāgatavo, pratināšanas tehnika un taktika ir atstrādāta un notiek automātiski.
…
