Preču zīmes kā intelektuālā īpašuma sastāvdaļa nav nekāds jaunums Latvijā, taču salīdzinājumā ar Eiropas Savienības un ārvalstu pieredzi Latvija šajā jomā ir tomēr vēl tikai ceļa sākumā. Arī tiesu prakse faktiski vēl ir neliela.
Pirmais preču zīmes reglamentējošais likums Latvijas Republikā tika pieņemts 1993.gada 19.martā. Kopš 1999.gada 15.jūlija spēkā ir likums “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”, kas satura ziņā ir tuvs gan pasaules attīstītāko valstu, gan ES prasībām. Situācija intelektuālā īpašuma aizsardzībā, t.sk., cīņa ar kontrafaktajām precēm gan tiesiskā nodrošinājuma, gan arī praktiskās realizācijas ziņā Latvijā ir uzlabojusies. Bez augstāk minētā likuma, šobrīd ir stājušies spēkā arī Ministru kabineta apstiprinātie noteikumi „Par muitas kontroles pasākumiem intelektuālā īpašuma aizsardzībai”, kas palielina valsts līdzdalību cīņā ar preču viltojumiem (kontrafaktajām precēm). Līdzīgas prasības nosaka arī Eiropas Kopienas lēmums (Council Regulation) EC 3295/94, kurā izdarīti grozījumi. Preču zīmju aizsardzības jomā darbojas arī Autortiesību likums, Krimināllikums, Administratīvo pārkāpumu kodekss un Konkurences likums, un, protams, vesela virkne starptautisku līgumu un konvenciju, kā, piemēram, Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību un Madrides nolīgums par zīmju starptautisko reģistrāciju, TRIPs u.c.
No 2004.gada 1.maija vairāk nekā 300 000 Eiropas Kopienas preču zīmju saskaņā ar Līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai automātiski tika attiecinātas uz Latvijas teritoriju. Šāds pasākums bija nepieciešams, lai nodrošinātu Eiropas Kopienas preču zīmēm vienotu raksturu. Tādējādi līdztekus nacionālajai preču zīmju aizsardzības sistēmai un neatkarīgi no tās Latvijā sākusi darboties Eiropas Savienības preču zīmju aizsardzības sistēma, kas aptver visas Eiropas Savienības dalībvalstis.
Pēc Eiropas Kopienas preču zīmju attiecināšanas uz Latviju iespējama konfliktu rašanās starp Latvijas preču zīmju īpašniekiem un Eiropas Kopienas preču zīmju īpašniekiem gadījumos, kad Latvijas un Eiropas Kopienas preču zīmes ir identiskas vai līdzīgas. Lai nodrošinātu Latvijas preču zīmju īpašnieku tiesības uz Latvijā agrāk reģistrētām preču zīmēm, Līgums par pievienošanos Eiropas Savienībai paredz, ka konflikta gadījumā Latvijas agrākās preču zīmes īpašniekam būs tiesības, iesniedzot attiecīgu prasību tiesā, aizliegt identiskas vai sajaucami līdzīgas Eiropas Kopienas preču zīmes izmantošanu Latvijas teritorijā. Šādus strīdus izskata Latvijas tiesas un tiem tiek piemēroti Latvijas normatīvo tiesību aktu noteikumi. Turklāt Līgums par pievienošanos Eiropas Savienībai ļauj Latvijas preču zīmju īpašniekiem iesniegt iebildumus pret tādu Eiropas Kopienas preču zīmju reģistrāciju, kuras Eiropas Savienības preču zīmju reģistrācijas iestādē – Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes un dizainparaugi) [Office for Harmonization in the Internal Market (Trade Marks and Designs); OHIM] – pieteiktas sešus mēnešus pirms 2004.gada 1.maija.
…
