Preventīva militāra spēka pielietošana starptautisko tiesību skatījumā

Aukstā kara beigas radīja ne tikai izmaiņas spēku samērā starp lielvalstīm, bet arī izveidoja priekšnosacījumus pārmaiņām izpratnē par taisnīgu militāra spēka pielietošanu. Izmaiņas taisnīga kara koncepcijā rada nepieciešamību pārveidot starptautisko publisko tiesību normas, kuras šobrīd ir radītas, lai reglamentētu bruņota spēka izmantošanu starpvalstu attiecībās.
Divpolārās starptautisko attiecību sistēmas sabrukums ļāva ASV brīvāk īstenot savas nacionālās intereses pasaule. Protams, ka šo interešu īstenošanas viens no instrumentiem ir militārais spēks. Mūsdienās Baltais nams veido un vēlas veidot starptautisko attiecību sistēmas funkcionēšanas noteikumus, jo aukstā kara radītie noteikumi ir pagātnē un nav lielvaras, kura varētu ierobežot šīs ambīcijas. Vašingtonas bruņoto spēku pārliecošais pārākums neliek uztraukties par iespējamu kādas valsts agresiju pret ASV, tomēr pastāvošā kara tiesiskajā regulējumā ir vairāki aspekti, kas traucē vienīgajai pasaules globālajai varai vienpusēji diktēt savu politiku.
Līdz pat 1999.gada Kosovas krīzei ASV „kautrējās” izmantot savu jauniegūto vietu pasaulē, tomēr tikai pēc 2001.gada 11.septembra teroristiskajiem uzbrukumiem starptautiskajā sabiedrībā aktualitāti ieguva diskusija par apsteidzoša vai preventīva militāra trieciena nozīmi starptautiskā terorisma un naidīgi noskaņotu pret ASV režīmu savaldīšanā. 2003.gada sabiedroto iebrukums Irākā apliecināja jau sen zināmu faktu par ANO institucionālā mehānisma neefektivitāti novēršot starptautisko tiesību pārkāpumus un pasaules vienīgās lielvaras agresīvās ārpolitikas iegrožošanas aspektā.…