Ievads.
Par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu.Valsts Prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem. Valsts Prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Par Valsts Prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu. Valsts Prezidenta amats nav savienojams ar citu amatu. Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts Prezidentu ilgāk kā astoņus gadus no vietas. Tuvākā Saeimas sēdē pēc ievēlēšanas Valsts Prezidents, uzņemoties amata pienākumus, dod šādu svinīgu solījumu: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas." Valsts Prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Kara laikam viņš ieceļ virspavēlnieku. Valsts Prezidentam ir tiesība apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Valsts Prezidentam ir tiesība sasaukt un vadīt ārkārtējas ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienas kārtību. Ja Valsts Prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts pirms viņa amata laiks izbeidzies, Valsts Prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēl jaunu Valsts Prezidentu. Valsts Prezidentu var saukt pie kriminālās atbildības, ja tam piekrīt Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu.
Nobeigums.
Līdz šim Latvijas valsti ir pārvaldījuši 6 prezidenti. Prezidentu ievel uz 4 gadiem daži no tiem ir ievēlēti atkārtoti. Tie ir – kā pirmais bija Jānis Čakste kurš valdīja no 1922.gada 14. novembra - 1927. gada 14. martam. Pēc tam nāca pie varas Gustavs Zemgals, kurš valdīja no 1927. gada 8. aprīļa - 1930. gada 9. aprīlim. Kā nākamais sekoja Alberts Kviesis 1930. gada 9. aprīlis - 1936. gada 11. aprīlis. Pēc tam bija Kārlis Ulmanis, kura valdīšana nebija ilga. Tēva pēdās ejot pie varas nāca viņa dēls Guntis Ulmanis, kurš valdīja no 1993.gada 7.jūlija - 1999. gada 17. jūnijam. Šobrīd Latvijas valsts vara ir sievietes rokās , Vaira Vīķe Freiberga pie varas nāca 1999. gada 17. jūnijā un pārstāv vel šodien.
…
