Privātas sarakstes vai tālruņa sarunu ierakstu publicēšana - likumdošana un to pielietošanas praktiskās problēmas

3. Spilgtākais piemērs.
Kā spilgtāko piemēru privātas sarakstes vai tālruņa sarunu ierakstu publicēšana, man gribas minēt žurnālistes Ilzes Jaunalknes noklausītās un pēcāk publiskotās telefonsarunas. Manuprāt, Jaunalksnes lieta ir visaizraujošākā, jo tā „nestāvēja uz vietas”, bet bija nemitīgā kustībā ar pārsūdzēšanām un jauniem sodu papildinājumiem. Cilvēks, kurš ir žurnālists un ļoti apzinīgi pilda savus pienākumus, noteikti pārzina arī likumus. „Cilvēki kopš dzimšanas ir vienlīdzīgi, katrs apveltīts ar tādām pašām tiesībām, ar kādām ikviens cits. Cilvēktiesību ievērošana nodrošina cilvēku mierīgu ¬līdzāspastāvēšanu un ļauj viņiem dzīvot godīgā un mierpilnā pasaulē. Apzinoties, ka viņa cieņa un pamattiesības ir aizsargātas, cilvēkam ir iespēja visradošāk un visproduktīvāk izpaust savas darba spējas. Tādā veidā ikviena persona nodrošina paša, sev tuvo cilvēku un visas civilizācijas kvalitatīvāku attīstību.”
Jaunalksnes sarunas tika noklausītas divos laika posmos. Pirmajā reizē tas notika 2005. Gadā, bet otrreiz pēc gada – proti, 2006.gadā. Pirmajā gadījumā tika konstatēts, ka vainojams ir VID, jo tas nedrīkst noklausīties telefonsarunas, kas jau ir goda aizskaršana. Otrajā gadījumā viņas numura noklausīšanos pieprasīja ar citas personas vārdu lietā par naudas atmazgāšanu.
Jaunalksnei izdevās no VID piedzīt 12 tūkstošus latu par to, ka ir pārkāptas viņas cilvēktiesības jeb privātās dzīves neaizskaramību.
Vēlāk atkal šī Jaunalksnes lieta tika pārsūdzēta un sods šoreiz ir mazliet bargāks.
Kā ziņots, lietā pēc krimināllikuma 318. panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas radījusi smagas sekas, uz apsūdzēto sola sēdās četri vīrieši, kuri strādājuši VID Finanšu policijas pārvaldē.
…