Privātpersonu ieguldījumi 3.līmeņa pensiju fondos, krājobligācijās un Latvijas valsts parādzīmēs un to efektivitātes salīdzinājums

Secinājumi un priekšlikumi
1. Kursa darbā izvirzītā hipotēze neapstiprinās, jo, analizējot iegūtos rezultātus, redzams, ka visaugstākā peļņa un vidējā procentu likme ir ieguldījumam krājobligācijās. Salīdzinot ar krājobligācijām un obligācijām, ieguldījums 3. līmeņa pensiju fondā 5 gadu laikā ir nopelnījis vismazāk. Iemesls tam varētu būt tāds, ka, ieguldot pensiju fondā, ieguldītājam bankai jāmaksā salīdzinoši augsti komisijas maksājumi, bet krājobligācijām tādu nav jāmaksā nemaz.
2. Ieguldījums 3. pensiju līmenī ir piemērotāks cilvēkiem, kuri vēlas ieguldīt ilgtermiņā un kuriem ir svarīgas drošas vecumdienas, jo uzkrāto summu iespējams izņemt tikai pēc 55 gadu sasniegšanas. Un papildus nopelnītajiem procentiem iespējams saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu katra gada beigās, iesniedzot Valsts ieņemumu dienestā gada ienākumu deklarāciju.
3. Lai gan ieguldījums krājobligācijās uzrāda augstāku ienesīgumu, šis rādītājs tikai daļēji atspoguļo patieso situāciju, jo krājobligācijas ir jauns ieguldījumu veids, kas Latvijā parādījās tikai 2013. gadā. Lai noteiktu ienesīgumu izvēlētajā periodā, tika pieņemts, ka tās pastāvēja jau agrāk, tāpēc aprēķinātais ienesīgums 5 gadu periodā nav precīzs.
4. Lai noteiktu obligāciju ienesīgumu, autore izvēlējās tikai obligācijas, kuras bija pieejamas primārajā tirgū, neapskatot tās obligacijas, kuras tika tirgotas sekundārajā tirgū. Iemesls tam ir salīdzinoši mazā ikmēneša ieguldāmā summa un augstie komisijas maksājumi par katru notikušo darījumu. Ja pieejamā ieguldāmā summa būtu lielāka, tad efektīvāk būtu ieguldīt gan primārajā, gan sekundārajā tirgū piedāvātajās obligācijās, tādejādi izslēdzot gadījumu, ka paliek pāri neieguldīti brīvie līdzekļi. …