Kontinentālās Eiropas tiesību lokam ir raksturīgs tiesību iedalījums – publiskajās (jus publicum) un privatajas tiesībās (jus privatum). Šis iedalījums palīdz atšķirt principus uz kuriem balstās atsevišķas tiesību nozares kā arī pauž ideju, ka cilvēks uzstājas tiesiskajā satiksmē ne tikai kā privāta persona, bet arī kā sabiedrības loceklis. Tādējādi tiesību dalījumam publiskajās un privātajās tiesībās ir jānodrošina pamattiesību ievērošana, publiskās varas funkcionēšana likumu ietvaros un personas brīvība privāttiesiskajās attiecībās.
Vācu tiesību zinātnieks Klauss Adomeits pamatoti norāda, „ ja mēs jautātu kādam savam laika biedram, kurš nav jurists, kā un kur var atrast pieeju tiesībām, viņš vispirms norādītu uz likumiem”.1 Mēs varam pieņemt šo tēzi par pareizu, atzīstot, ka tiesības ir tās, kas iekļautas likumos. Bet privatās tiesības vēlos izcelt ar to, ka varam tās veidot brīvi ar citiem izdivīdiem, nepakļaujoties tiem kā arī iztikt bez likuma spēka, jo likumus var arī nepārkāpt.
Privāttiesības iedala vairākās nozarēs: lietu tiesības, mantojuma tiesības, saistību tiesības, sieviešu tiesības u.c. nozarēs. Šajā referātā tiks apskatītas un analizētas dažas no šīm tiesībām kā arī apskatīsim pašu privāttiesību iezīmes un paraksturosim arī tās.
Privātās tiesības ir katram no mums zināma tiesību sfēra, kurā esam neierobežoti un brīvi. Tāpēc kā pamatprincipu tajās var minēt to, ka – atļauts ir viss, kas nav aizliegts likumos. Lai nenonāktu pretrunā ar iepriekš minēto, katram jurisprudences studentam ir jāizprot šo tiesību būtība un piemērošana.
1.1.Privāttiesību raksturs un nozīme
Privāttiesības jeb civilltiesības ir tiesību daļa, kas regulē līdztiesīgu dalībnieku jeb subjektu savstarpējās tiesiskās attiecības. Privāttiesības regulē attiecības, kas var būt gan mantiskas, gan nemantiskas, ko veido tiesību subjekti. Pārsvarā tomēr tās ir mantiska rakstura attiecības. Piemēram, lielākā daļa no līgumiem ir atlīdzības līgumi, kas vērsti uz mantisko labumu apmaiņu. Nevar nepieminēt īpašuma tiesības un pārējās lietu tiesības, kas regulē lietu piederību konkrētām personām, ir mantiska rakstura.…
