SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Savā darbā autore nonāca pie sekojošiem secinājumiem:
1. Adopcija ir juridiski tiesisks akts, kas rada tiesiskā ziņā pilnvērtīgas vecāku un bērnu attiecības, jo nosaka tādas pašas tiesības un pienākumus personiskajās un mantiskajās ģimenes attiecībās kā dabiskā radniecība. Bet galvenās problēmas adopcijas jautājumos ir tās, ka ne pilnībā tās rada tieši tādas pašas tiesiskās attiecības kā dabiskā radniecība, jo, piemēram, adoptētajiem nav tiesības mnatot no adoptētā augšupējiem vai sānu radiniekiem.
2. Savukārt, adopcijas kārtībā ir saskatāmas sekojošas problēmas. Piemēram, maksimālā vecuma ierobežošana, kā arī prerunas ar MK noteikumiem par adopcijas kārtību, kuros vēl joprojām pastāv nosacījums, ka jāiesniedz ārsta dokuments, ja viens no laulātiem ir rīcībnespējīga persona. Vēl problēma ir CL 169. pants, kas paredz, ka māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām. Bet tādējādi mātes, kas nav gatavas vecāku lomai, melo par saviem datiem un pamet bērnu. Risinājums varētu būt, ja ieviestu adopciju aģentūru, cur kuru, jau bērna gaidīšanas laikā bioloģiskā māte varētu piekrišanu bērna adopcijai un atrast piemērotus vecākus. Protams, tas rada pretrunu ar adopcijas aizliegumu. Bet katram ir tiesības izvēlēties, vai glabāt šo noslēpumu vai nē.
3. LR likumdošana pieļauj bērnu adopciju uz ārvalstīm. Diemžēl problēmas šādai adopcijai ir vairākas, piemēram, bieži Latvijas valsts piederīgie, kas dzīvo ārpus Latvijas tiek uzskatīti par ārzemniekiem, tādējādi apgrūtinot adopcijas procesu. Vēl Latvijā spēkā esošās tiesību normas neparedz konkrētu laika periodu, pēc kura bāriņtiesām jāapsver lēmuma pieņemšana par bērna adopciju uz ārvalstīm. Tāpēc nepieciešamie grozījumi tiesību aktos, paredzot termiņu, kādos bāriņtiesas pieņem lēmumu par juridiski brīvu konkrēta vecuma bērnu, ar veselības problēmām, adopciju uz ārvalstīm. Un trešā būtiskā problēma ir tā, ka ne visu valstu uzskati, ka personu var atzīt par adoptētāju, ir vienāda. Tas izreit no laulību institūta. Latvijā nepieļauj iespēju viendzimuma laulībām, savukārt, citās valstīs tas ir atļauts. Šajā gadījumā īpašu aktualitāti iegūst jautājums par to, vai šāds ģimenes modelis ir atbilstošs bērna interesēm.
4. Lat izbeigtu adopciju, tad to var tikai tiesa. Rezultātā rodas arī attiecīgās tiesikās attiecības, respektīvi, tiek atjaunotas radniecības tiesiskās attiecības adoptētajam un viņa pēcnācējiem ar adoptētā bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem. Bet problēmas var rasties mantošanas gadījumā, ja mainīts adoptējamā vārds, personas kods. Grūti pierādīt izcelsmi.
5. Latvijā vēl joprojām tiek aizsargāts adopcijas noslēpums. Rezultātā nevar izveidot adopciju aģentūras. Lielākā daļu problēmu ar to izriet, ka vecāki neizpauž bērnam ziņas, ka adoptēts, bet tādējādi pārkāpj bērna tiesības. Reizums par adopciju izstāsta kāds cits, līdz ar to radot traumas bērnam.
…
