1. TEORIJA
1.1. ZONU BŪTĪBA
Brīvā ekonomiskā zona- tā ir valsts vai teritorija, kurā reģistrētās firmas ir vai nu daļēji vai pilnībā atbrīvotas no nodokļiem. Šādā valstī vai zonā reģistrētās sabiedrības tiek sauktas par beznodokļu sabiedrībām vai off-shore kompānijām, bet brīvās ekonomiskās zonas par off-shore zonām jeb ofšora zonām. (4.-) Bet pareizāk būtu definēt šādi: Ofšora kompānija ir ārvalstīs dibināta kompānija, kura visu savu darbību veic ārpus savas reģistrācijas valsts. (2.-)
Ar beznodokļu sabiedrībām saprot sabiedrības, kuras reģistrētas brīvajās ekonomiskās zonās- valstīs, kuru likumdošanā ir īpašas tiesiskas normas, kas regulē zonas un beznodokļu sabiedrību statusu šajās valstīs. To darbība brīvajās ekonomiskajās zonās ir pilnīgi likumīga, bet valstīs, kurās beznodokļu sabiedrības veic uzņēmējdarbību, tas tiek darīts saskaņā ar attiecīgo valstu likumdošanu. (4.-)
Ikdienā ar ārzonu tiek saprasts jau kas konkrētāks- noteiktas jurisdikcijas, kas nodrošina uzņēmējdarbībai atvieglotu (vai pavisam vieglu) nodokļu režīmu un parasti arī paaugstinātu konfidencialitātes līmeni šajās jurisdikcijās reģistrēto kompāniju īpašniekiem. Līdz ar to faktiski var uzskatīt, ka ārzonu problēma pastāv kopš brīža, kad tika atzīts, ka nedalītas, vienpersoniskas īpašumtiesības ne vienmēr ir tas labākais, un tika izdomātas kompānijas un juridiskās personas. Tad arī parādījās jautājumi, kur juridisko personu dibināt un kāds tur ir nodokļu režīms. Nevienā konstitūcijā nav aizliegts cilvēkam saņemt savus ienākumus vislabvēlīgākajā nodokļu režīmā. (3.)
Kā beznodokļu sabiedrības tiek reģistrētas gan auditorfirmas, gan pasaulslavenas juridiskās firmas un starpnacionālās korporācijas, gan arī salīdzinoši nelieli uzņēmumi un pat individuāli uzņēmumi.
Pasaulē ir plašs beznodokļu sabiedrību darbības lauks: māksla, lauksaimniecība, bankas un finansiālie pakalpojumi, elektrotehnika, vairumtirdzniecība
apdrošināšana u.c.
Brīvās ekonomiskās zonas pasaulē veidojas valstīs un rajonos, kuri tiecas dinamizēt savu attīstību, piesaistot svešu kapitālu saimnieciskajai darbībai savā teritorijā. Kapitāla piesaistīšana notiek, radot izdevīgus nosacījumus saimnieciskās darbības veikšanai un kapitāla uzkrāšanai. Zonas darbības pamatā ir abpusējs izdevīgums- kā brīvajā ekonomiskajā zonā saimniekojošam objektam atsevišķi, tā reģionam vai valstij kopumā.
Veidojot brīvo ekonomisko zonu, valsts izstrādā savu ekonomisko politiku, atkarībā no tā ko vēlas sasniegt:
attīstīt kādu reģionu
attīstīt kādu ekonomikas sektoru
attīstīt kādu ražošanas veidu.
…