Viens no iemesliem, kādēļ pusaudžiem var rasties depresija, ir emocionālie pārdzīvojumi. Sastopoties ar spēcīgiem pārdzīvojumiem, skolēns, nespēdams tikt ar to galā, sabrūk un pats sev vairs īsti nespēj palīdzēt. Bieži vien arī skolēna ārējais izskats var liecināt par depresīvu noskaņojumi – lēnas kustības, nolaistas rokas, klusa balss, plūstošs skatiens u.c. Emociju neapzināšanās un to uzkrāšana sevī var radīt spriedzi, kas izpaužas kā depresija. Tāpat kā spēcīgs emocionāls pārdzīvojums, arī ilgstošs stress var radīt iedīgļus depresijai (izdegšana) un apziņu, ka es neko neprotu, nevaru, nespēju paveikt laikus, līdz ar to zaudējot savu prestižu vienaudžu, vecāku un skolotāju acīs.
Ļoti būtisks cēlonis depresijai pusaudžiem ir fizioloģiskās izmaiņas organismā, kas skolēnam var radīt kompleksus. Tas ir laiks, kad mainās visa pusaudža ķermeņa uzbūve un šīs pārmaiņas ir ļoti uzkrītošas. Skolēns nespēj pats izprast tos procesus, kas ar viņu notiek un ja par to netiek runāts nedz ģimenē, nedz skolā, rodas problēmas, kas skar pusaudža emocijas un prātu. Šis ir arī dzimumnobriešanas laiks un ļoti daudz tiek dzirdēts par to, ka mūsdienu skolās gan skolnieki, gan skolnieces no savu vienaudžu puses tiek mudināti iesaistīties dzimumsakaros, ja šis uzstādījums netiek izpildīts, skolēns tiek izraidīts no klases kolektīva, izstumts un nievāts, šāda veida emocionālā vardarbība, kuras iedīgļi meklējami tieši fizioloģiskajā pasaulē, ir viens no depresijas iemesliem. Biežāk ar depresiju slimo tieši pusaudzes.
Iespējamie veidi, kā cīnīties ar depresiju: rosināt skolēnus iesaistīties piedzīvojumos, palīdzēt viņiem pārvarēt stresa situācijas, nebūt pārāk prasīgam pret skolēnu, mudināt skolēnu uz pozitīvām domām un rīcību.
…