Medicīnas pirmsākumi meklējami jau pirmatnējās kopienas iekārtā.
Cilvēki daudzu tūkstošu gadu laikā uzkrājuši zināšanas un pieredzi tautas medicīnā un tautas higiēnā.
No tautas medicīnas, kuras pamatā bija stihiski materiālistiskais priekšstats par pasauli, radās zinātniskā medicīna.
Verdzības iekārtā radās pirmie profesionālie ārsti.
Pakāpeniski sāka pilnveidoties empīriski uzkrātās zināšanas, kā arī tautas medicīnas racionālie paņēmieni, kā ārstēt.
Sāka pielietot dažādas ķirurģiskas metodes, kā trepanāciju - galvaskausa atvēršana, un ķeizargriezienu. Senajā Ķīnā pielietoja adatu terapiju, bet Indijā tika izdarītas pirmās plastiskās operācijas.Grieķijā radās pirmās medicīnas skolas. Romā radās arī pirmās sanitārās un kara organizācijas, speciāls pilsētas ārstu dienests, kā arī sanitārā likumdošana.
Romas ārsts Galēns (130.-200.g.) apkopojis iepriekšējās zināšanas anatomijā, fizioloģijā, pataloģijā, terapijā, dzemdniecībā, higiēnā, farmakoloģijā un farmakognozijā. Galēns sniedzis arī daudz jaunas informācijas. Galēna elektriskās teleoloģiskās atziņas atbalstīja kristiešu baznīca, kura viņa atziņas padarīja par medicīnas dogmu. Tā valdīja līdz pat Renesanses laikmetam.…