Profesionālās izglītības īpatnības un audzēkņa veidošanās mācību procesā

Sabiedrības ilgspējības un saskaņotas attīstības nosacījums ir izglītība – jo sarežģītāka ir situācijā darba tirgū (Latvijai tas paplašinājās līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā), jo vairāk ir nepieciešama augstvērtīga izglītība kā garants iegūt darbu.
Profesionālā izglītība ir kombinēta tipa izglītība, kurā ietilpst teorijas un prakses daļa. Izpratni par profesionālo izglītību sarežģī it kā divi skatu punkti. Izglītības darbinieki to pamatā saprot kā vidējās un augstākās pakāpes izglītību, bet darba tirgū noteicošais faktors ir profesionālā kvalifikācija. Profesionālajā izglītībā abi šie faktori ir vienlīdz svarīgi. Nav iespējams labs speciālists profesionālis bez pietiekamas vispārējās izglītības. Savukārt akadēmiski izglītots cilvēks nevarēs pretendēt darba tirgū bez attiecīgas profesionālas kvalifikācijas. Tāpēc nevar nepiekrist J.Rozenblatam, kurš uzskata, ka, “lai nodrošinātu mūsdienīgas, kvalitatīvas, finansiāli efektīvas profesionālās izglītības sistēmas darbību, profesionālās izglītības saturs izstrādājams un tā apjoms veidojams atbilstoši šādām pamatprasībām, kuras vēlams realizēt profesionālajai izglītībai:
jānodrošina jaunieša profesionālo zināšanu un prasmju apguve (profesionālā kvalifikācija) zināma darba veikšanai attiecīgajā nozarē;
jāsekmē jauniešu personības attīstība un sevis, citu un pasaules apzināšanās;
jānodrošina iespēja apgūt vispārējo izglītību un attīstīt spējas un interesi profesionālās izglītības turpināšanai un pašizglītībai ” ( 11;30)
Profesionālās izglītības programmas ietver gan vispārējas, gan profesionālās izglītības mācību priekšmetus. Mācību priekšmetu skaits un proporcijas ir atkarīgas no katras konkrētās programmas. …