Vairošanās un dzīves veids
Riests lūšiem sākas februāra beigās un ilgst līdz aprīlim. Latvijā tā kulminācija ir februāra nogalē, marta sākumā. Pārējā laikā lūši dzīvo vientuļi, taču pārošanās laikā lūšu uzvedība pilnīgi izmainās. Vietas, kur šo dzīvnieku ir daudz, ap vienu mātīti parasti uzturas vairāki tēviņi. Starp tēviņiem notiek riesta cīņās. Lenkšanas process ilgst apmēram 2 dienas. Šajā laikā mātīte un tēviņš dzenājas pakaļ viens otram, kopā medī, ošņā viens otru un aplaiza. Kad mātīte ir gatava, viņa pieplok pie zemes un paceļ asti, lai izaicinātu tēviņu. Tēviņš satver mātīti no aizmugures lai nepieļautu, ka tā viņam uzbrūk. Kad process ir beidzies, dzīvnieki izšķiras – šņācot un rūcot viens uz otru. Parasti tie pārojas vairākkārt, pirms tēviņš dodas meklēt citu. Lūsenes grūsnība ilgst 67 – 74 dienas, parasti maijā, lūsene biežā mežaudzē, labi apslēptā midzenī, kas atrodas neapdzīvotā alā, vai lielā koka dobumā dzemdē 2-3 aklus mazuļus, retāk 4-5. Mazuļi, šajā laikā ir pilnībā atkarīgi no mātes, tāpēc mātīte pie tiem paliek visu laiku, līdz bads to spiež pamest alu, un arī tad viņa ir prom tikai uz īsu brīdi. Acis lūsēniem atveras nepilnu divu nedēļu vecumā. Pienu tie zīž līdz pat piecu mēnešu vecumam, taču māte bērnus apmāca medītprasmē jau trīs mēnešu vecumā. No bīstamākajiem ienaidniekiem (cilvēkiem, suņiem, vilkiem) lūšu mazuļus aizstāv māte. Tēviņi nepiedalās mazuļu audzināšanā. Mazie lūsēni ir aktīvi, ziņkārīgi un prasmīgi rāpjas kokos, pateicoties to asajiem nagiem. Jaunā paaudze patstāvīga kļūst ziemas vidū, kad mātei sākas kārtējais meklēšanās periods. Cilvēku, lūsis neapdraud, bīstamas var būt tikai mātītes, kas aizstāv mazuļus, vai arī lūsis, kas ir ievainots un nav spējīgs aizbēgt no vajātāja. Lūši var sekot cilvēkam cauri mežam, vērojot no attāluma, ziņkārības vadīti.
Lūsis ir nometnieks. Lūsis galvenokārt ir aktīvs krēslā un tumsā. …
