Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Prokūras jēdziens | 4 |
2. | Prokūras izdošana | 4 |
3. | Pārstāvība | 5 |
4. | Prokūras izbeigšanās | 6 |
5. | Prokūras tiesību apjoms | 6 |
Nobeigums | 8 | |
Izmantotā literatūra un informācijas avoti | 9 |
5. PROKŪRAS TIESĪBU APJOMS
Kā jau minēts iepriekš, prokūras varas apjoms ir likumiski noteikts un attiecībā pret trešajām personām nav ierobežojams. Prokūras tiesību apjoms likumā noteikts, lai aizsargātu tiesiskās apgrozības drošību. Saskaņā ar Komerclikuma 34.pantu, prokūrists komersanta vārdā drīkst:
1) slēgt darījumus;
2) veikt citas ar jebkuru komercdarbību saistītas tiesiskās darbības;
3) veikt visas procesuālās darbības tiesvedības gaitā.
Prokūra piešķir ārkārtēji plašu pārstāvības varu. Prokūrists var veikt visādu veidu darījumus un veikt jebkura veida tiesiskas darbības. Prokūrists nav ierobežots ar komersanta ikdienas komercdarbību. Tā, prokūrists var pat grozīt uzņēmuma darbības virzienus vai mērķus.
Prokūras varas apjomu var ierobežot vienīgi likums. Tā vienīgais ierobežojums, kuru pats komersants var uzlikt prokūristam attiecībā pret trešajām personām (uz āru), ir nekustamo īpašumu atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām. To prokūrists var darīt tikai tad, ja šādas tiesības komersants viņam piešķīris īpaši. Turpretim nekustamo īpašumu iegāde prokūristam ir atļauta. Atzīme par nekustamā īpašuma atsavināšanu un apgrūtināšanu tiek īpaši atzīmēta komercreģistra ierakstos par prokūrista varas apjomu. Tāpat komersants var ierobežot prokūras varas apjomu, izdodot filiāles prokūru vai kopprokūru., t.i., kad prokūristiem jārīkojas kopā ar kādu, tādējādi ierobežojot viņa vienpersonisku varu.
Prokūrists nevar veikt komersantam personiski piekritīgus darījumus, piemēram, grozīt komersanta firmu, parakstīt gada pārskatu, izdot prokūru. Tāpat prokūrists nevar veikt darījumus, kas atrodas ārpus jebkura komersanta komercdarbības. Tie ir komersanta privātie darījumi, kā arī darījumi, kas skar komersanta uzņēmumu pamatus, piemēram, uzņēmuma reorganizācija vai nodošana, maksātnespējas pieteikuma iesniegšana, sabiedrības dalībnieku līguma slēgšana vai grozīšana u.tml.
…
Komerclikums paredz dažādus pilnvarojuma veidus, ar kurārm komersants pilnvaro trešo personu slēgt darījumus vai veikt komercdarbību komersanta vārdā. Komerclikumā ir noteikti divi komercpilnvaru veidi - prokūra un parastā komercpilnvara, kurus regulē Komerclikuma V sadaļa. Katram no šiem pilnvarojuma veidiem ir savas atšķirības un priekšrocības. Darbā apskatīts viens no šiem pilnvarojuma veidiem - prokūra. Referātā izskaidrota tāš izsniegšanas un izbeigšanas kārtība, pāstāvības veids un tiesību apjoms.
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Gribas izteikums un īstums darījumā
Реферат для средней школы7
-
Komerclikuma attīstība Latvijā
Реферат для средней школы24
-
Komerctiesību vispārīgs raksturojums
Реферат для средней школы6
-
1986.-1989.gada politiskā situācija
Реферат для средней школы2
-
Masu mēdiji un to ietekme uz policiju
Реферат для средней школы7