Ievads.
Latvijas Republikas Kriminālprocesa likuma 1.pantā ir izklāstīts Kriminālprocesa likuma mērķis: „Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa — noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un krimināllietu iztiesāšanas — kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.”
Pilnvaras veikt kriminālprocesu valsts vārdā ir Latvijas Republikas Kriminālprocesa likumā noteikto iestāžu amatpersonām, kurām tās piešķirtas sakarā ar ieņemamo amatu vai iestāžu vadītāju rīkojumiem. Augstākminētajā likumā ir norādīts, ka tādas pilnvaras ir:
1) procesa virzītājam;
2) izmeklēšanas grupas dalībniekam;
3) uzraugošajam prokuroram;
4) kriminālprocesa veikšanai pilnvarotai amatpersonai, kura izpilda procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka vai tiesas uzdevumu veikt procesuālās darbības (turpmāk — procesuālo uzdevumu izpildītājs);
5) ekspertīžu iestādes ekspertam;
6) ekspertam, kas nestrādā ekspertīžu iestādē, ja procesa virzītājs uzdevis viņam veikt ekspertīzi;
7) revidentam procesa virzītāja uzdevumā;
8) izmeklētāja tiešajam priekšniekam;
9) amatā augstākam prokuroram;
10) izmeklēšanas tiesnesim;
11) apsūdzības uzturētājam.
Tāpat Latvijas Republikas Kriminālprocesa likums nosaka, kas konkrētajā kriminālprocesa brīdī to vada, jeb kurš dotajā brīdī ir kriminālprocesa virzītājs. Procesa virzītāji attiecīgajās kriminālprocesa stadijās ir;
• izmeklēšanā — izmeklētājs;
• kriminālvajāšanā — prokurors;
• sagatavojot lietu iztiesāšanai — tiesnesis, kurš vada iztiesāšanu;
• iztiesāšanas laikā — tiesas sastāvs.
Procesa virzītāja pienākumos ietilpst organizēt kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā, pieņemt lēmumus par kriminālprocesa virzību, pašam vai iesaistot citas amatpersonas īstenot valsts pilnvaras kriminālprocesa attiecīgajā stadijā vai posmā, pieprasīt, lai ikviena persona izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro procesuālo kārtību un nodrošināt iespēju kriminālprocesā iesaistītajām personām īstenot likumā noteiktās tiesības.
No augstākminētā izriet, ka prokurors Kriminālprocesa likuma izpratnē ir viens no procesa virzītājiem, tātad amatpersona, kas konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu.
Prokurors un viņa darbības raksturojums.
Prokurors ir prokuratūras amatpersona, kas ieņem kādu no šā likuma 30. pantā minētajiem amatiem.
…
