Prolīna daudzuma noteikšana medū

Medus ķīmiskais sastāvs

Medus ķīmiskais sastāvas ir atkarīgs no augu sugas, ģeogrāfiskās izcelsmes, bišu rases un klimatiskajiem apstākļiem konkrētajā periodā.
Ūdens ir dabīga medus sastāvdaļa, kas paliek medū no nektāra. Medus ūdeni sauc arī par mitrumu. Ūdens daudzums medū ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, kas ietekmē medus nogatavināšanas procesu. Piemēram, laika apstākļi, ūdens daudzums nektārā, nektāra izdalīšanas ātrums un saimes spēks. Ūdens ir viens no svarīgākiem rādītājiem, kas var ietekmēt medus uzglabāšanu, kristalizāciju. Ļoti nozīmīgi medus pirmapstrādē ir noteikt mitruma daudzumu.
Cukuri medū ir līdz 95% no sausnas, un tie pārsvarā ir monosaharīdi. Cukurus klasificē atkarībā no molekulu lieluma un sarežģītības. Līdz pat 20 gs. vidum valdīja uzskats, ka medus ir fruktozes, glikozes un saharozes maisījums ar nenoteiktu ogļhidrātu piedevām, ko sauca par medus dekstrīnu. Tikai pēdējos 25 gados izmantojot modernas analizēšanas metodes tika noteikts viss medus cukuru komplekss. ( Graham J. M. The Hive and the Honey Bee)
Medū sastopamie monosaharīdi ir fruktoze un glikoze, kas medū ir no 70-75 %. Daudz plašāk medū ir pārstāvēti dažādi disaharīdi, bet kopējais daudzums medū nepārsniedz 8.6%. Izņēmuma gadījumos, piemēram, lapu medū disaharīdi var būt līdz pat 30%.
(Serra-Bonvehi J., Ventura-Coll F. Characterization of citrus honey)
Medū ir atrasti sekojoši disaharīdi un polisaharīdi:
Disaharīdi
1) Saharoze;
2) maltoze;
3) izomaltoze;
4) nigeroze;
5) turanoze;
6) maltuloze;
7) kojibioze;
8) neotrealoze;
9) gentiobioze;
10) laminaribioze;
11) ketozes.
Polisaharīdi
1) Melizitoze;
2) erloze;
3) 1-ketoze;
4) raffinoze;
5) panoze;
6) izopanoze;
7) maltotrioze;
8) izomaltotrioze;
9) izomaltotetroze;
10) izomaltopentoze;
11) centoze.


…