Propaganda un manipulācija plašsaziņas līdzekļos

Par pētījuma mērķi izvirzu apgalvojumu, ka plašsaziņas līdzekļiem ir visas iespējas mērķtiecīgi mainīt auditorijas uzskatus un uzvedību.

Sabiedrībā pastāv vairāki saziņas līmeņi, kuri atšķiras galvenokārt ar dalībnieku skaitu. Tie ir:
1)Konversionālā (domāšana, saziņa divu cilvēku starpā),
2)mazu grupu saziņa,
3)lielu grupu saziņa,
4)masu saziņa jeb plašsaziņa, kurai raksturīga: mazskaitlīga, salīdzinot ar pārējo sabiedrību, grupa kā komunikators (laikraksta redakcija), ierobežota zīmju sistēma ziņojuma veidošanai, neredzama, daudzskaitlīga, bezpersoniska auditorija kā recepients [1].
Plašsaziņas procesa klasiskais (Lasvela) modelis ir šāds:
Komunikators (ziņas sūtītājs)  Ziņa  Sakaru līdzeklis  Recipients (ziņas saņēmējs)  Atgriezeniskā saite ar komunikatoru [3].
Saistībā ar šo modeli H.Lasvels izvirza arī saziņas procesa analizēšanā vajadzīgos pieturas punktus: 1) Kontroles vai avota analīze, 2) ziņojuma satura analīze, 3) plašsaziņas līdzekļa analīze, 4) auditorijas (saņēmēja) analīze, 5) iespaida un uzvedības analīze jeb vienkāršoti – kas saka ko, caur kādu līdzekli, kam un ar kādu ietekmi [4]. …