Krievija aizliedz ievest Latvijai šprotes paaugstināta benzopirēna daudzuma dēļ.
2007. gada nogalē pamatojoties uz konstatēto paaugstināta benzopirēna saturu kūpinātos zivju produktos Krievijas Veterinārais un fitosanitārais dienests uz laiku atsevišķiem Latvijas zivju konservu ražotājiem aizliedza produkcijas eksportu, kā arī lūdza veikt pastiprinātu zvejas produktu kontroli, lai nodrošinātu eksportētās produkcijas atbilstību Krievijas prasībām. Lai risinātu šo konfliktu 2007. gada 20.februārī, Maskavā notika Latvijas un Krievijas ekspertu izveidotās starpvalstu darba grupas sanāksme, kurā sprieda par Eiropas Savienības (ES) un Krievijas noteiktā benzopirēna maksimāli pieļaujamā daudzuma pamatotību kūpinātu zivju konservos. Notika arī diskusijas par iespējamo Krievijas benzopirēna normas pārskatīšanu (kas ir mikrograms uz kg) un ta tuvināšanu ES normai, kas ir 5 mikrogrami uz kilogramu.
Diskusiju rezultātā tika panākta vienošanās par maksimālo pieļaujamo benzopirēna daudzumu – 3 mikrogrami uz kilogramu. Tādējādi tagad Latvijas šprotu ražotāji var atkal eksportēt uz Krieviju savu produkciju.
Šajā gadījumā bija vērojama protekcionisma politika, precīzāk sakot, ārpustarifu ierobežošana no Krievijas puses. Krievija ar šādu rīcību centās panākt to, lai Latvijā ražotajai produkcijai, kura tiek eksportēta, būtu tādas pašas sanitāri veterinārās norma(precīzāk, benzopirēna daudzums) kā Krievijā. Tas, ja Latvija zivju konservu ražotāji vairs pilnība nevarētu eksportēt savu produkciju, rastos finansiāli ekonomiskie zaudējumi, jo zivju eksports uz Krieviju sastāda lielāko daļu no eksportējamas produkcijas. Par laimi tika panākta vienošanās, kuru spēj izpildīt zivju produktu ražotāji un rezultātā produkcija atkal tiek eksportēta uz Krieviju. Manuprāt, pēc šī piemēra, var secināt, ka ikvienai valstij ir svarīgas importa preces kvalitāte un lai izvairītos no šādiem konfliktiem vajadzētu noteikt vienādus kvalitātes kritērijus visās valstīs.
…
