Jau pats šī termina nosaukums ietver sevī šīs aktivitātes pamatjēgu.
Meklējot protekcionisma definīcijas dažādos avotos, grupa saskārās ar visai līdzīgu formulējumu dažādām interpretācijām, kas vairāk vai mazāk detalizēti izskaidro šīs politikas izpausmes, mērķus un ieguvumus un arī negatīvās sekas. Tā kā ar nolūku šīs definīcijas meklējam dažādu valstu (Latvijas, Krievijas, ASV) interneta resursos, interesanti ir vērot, ka jau protekcionisma definīcijās var apjaust to autoru attieksmi pret šāda veida valsts politiku, jo, lai gan arī tiek saskatīti tās it kā vērtīgie mērķi, tomēr kopumā protekcionisma samazināšana tiek uzskatīta par pozitīvu faktoru.
Lūk dažas no šīm definīcijām:
Protekcionisms – protectionism – importa tarifu, importa kvotu un citu netarifu barjeru izmantošana, lai ierobežotu importa ieplūšanu valstī. Tā ir pretēja “brīvās tirdzniecības” politikai. Protekcionisma politika var kalpot vairākiem mērķiem, piemēram:
lai aizsargātu stratēģiskas nozīmes nozares, piemēram, lauksaimniecību, bez kuras valsts būtu neaizsargāta gadījumā, ja izraisītos karš;
lai aizsargātu jaunas nozares līdz brīdim, kamēr tās ir pietiekami labi attīstītas un var konkurēt ar līdzīgām citu valstu nozarēm;
lai pieteiktu pretprasību tirdzniecības partnervalstīm, ja tās lieto protekcionisma politiku.
Kopš Otrā Pasaules kara beigām, Vispārējā vienošanās par tirdzniecību un tarifiem pārrunu rezultātā lielākajā daļā valstu ir sasniegts ievērojams progress protekcionisma samazināšanā.
(www.worldbank.org/ LATVIAEXTN)
Protekcionisms - savas valsts ražotāju aizsardzība no lētāku ārzemju preču konkurences, izmantojot ievedmuitas. Protekcionisms tiek veikts uz savas valsts patērētāju rēķina, kam tiek ierobežota izvēles brīvība. Protekcionisms kavē valsts ekonomikas attīstību, samazina tās konkurētspēju un kavē integrāciju globālajā tirgū.…