J. Akurātera darbs „Degoša sala” ir viens no tiem daiļdarbiem, kura analizēšanā var izmanot psihoanalīzes metodi.
Tas ir stāsts par Smaili Zimzu, kurš pēc daudziem gadiem ir atgriezies savā bērnības vietā un vēlreiz pārdzīvo tos pašus notikumus, ko bērnībā – skolas laikā.
Smailis Zimza ir puisis ar ļoti jūtīgu raksturu. Viņš piešķir nozīmi katram, pat vissīkākajam notikumam. Viņš ievēro gan pārmaiņas dabā, gan vissīkākās izmaiņas cilvēku uzvedībā.
Smailim ļoti patīk viena klases meitene – Rūtiņa. Puisis vēlas pēc iespējas vairāk laika pavadīt kopā ar viņu un sarunāties ar meiteni. Varētu pat teikt, ka puisis ir Rūtiņā iemīlējies, bet Smailis šīs jūtas vēl neprot identificēt. Viņš neprot izskaidrot šo jūtu nozīmi. Viņš tikai zin to, ka vēlas atrasties Rūtiņas tuvumā.
Visspilgtāk viņu jūtas varētu analizēt Jāņu naktī, jo šeit visspilgtāk izpaužas Smaiļa un Rūtiņas attiecības, kā arī viņu dvēseles stāvoklis. J. Akurāters šajā epizodē ir izmantojis arī simbolus, kas visvairāk liecina par viņu attiecībām.
Dabas tēls, kas raksturo visu dabu ir ezers. Tas ir kā bezapziņas jeb zemapziņas simbols. Caur ezeru var redzēt Smaiļa zemapziņu, ko pats neapjauš. Ezers ir sievišķais simbols – ūdens. J. Akurātera stāstā „Degoša sala” katrā lapaspusē ir pieminēts ezers – kāds tas ir, kā mainās utt.
Jāņi ir visproduktīvākais laiks. Laiks, kad neatļautais ir atļauts. Šajā naktī ir iespējams viss – divu cilvēku seksuālā savienošanās. Jāņu nakts rasai piemīt sievišķīgs spēks un svētība.
Jāņu naktī Smailis ar kalpa puisi dodas uz ezeru. Rokās viņam ozola zars. Ozola zars simbolizē vīrišķību un spēku. Netiešā veidā tiek parādīts tas, ka Smailis ir vīrietis.
Kad Smailis satiek Rūtiņu, viņai galvā ir baltu ziedu vainags. Vainagas jau pats par sevi simbolizē nevainību. Bet balti ziedi tajā tikai piedod tam savu spilgtumu, kas arī simbolizē nevainību.…