APA Ētikas kodekss ir tematiski daudz plašāks par abiem pārējiem apskatītājiem ētikas kodeksiem. Atšķirībā no EFPA un BPS Ētikas kodeksiem, tajā apskatītas tādas tēmas kā “Reklāma un publicitāte”, “Mācības un treniņi”, “Vērtēšana”, “Terapija” un citas. Tikai APA Ētikas kodeksā tiešā tekstā ir minēts, ka ētikas pārkāpums var būt par pamatu psihologa licences zaudēšanai. Tikai APA Ētikas kodeksā ir vairākkārtīgi minēts, ka APA Ētikas kodekss nevar kalpot par attaisnojumu likumdošanas priekšā. APA ētikas kodeksā, vairāk kā abos pārējos, tiek iztirzātas seksuālās attiecības starp profesionālajā darbā iesaistītajām pusēm, kā arī seksuālās uzmākšanās jautājumi. Tāpat tikai APA Ētikas kodeksā paredzēts, ka ārkārtas situācijās psihologs drīkst sniegt pakalpojumu, kurā viņš nav kvalificēts. Tikai APA Ētikas kodekss nosaka, ka pacients un psihologs drīkst uzturēt barterattiecības.
Rezumējot visu augstāk minēto: EFPA Ētikas kodekss ir kodolīgākais, salīdzinājumā ar abiem pārējiem. Informācijas izklāsts ir striktāks un sausāks. Plašākais un interpretācijai atvērtākais ir BPS Ētikas kodekss, kura tekstā vairākkārtīgi tiek atkārtots, ka kodekss radīts ar mērķi vadīt un sniegt ieteikumus, bet ne atbildes ētisko dilemmu risināšanā (tiek izmantota forma “vajadzētu”, nevis “vajag”). BPS kodekss mudina psihologus ievērot vispārpieņemtus ētikas standartus, tajā pašā laikā izdarot secinājumus un lēmumus pašiem. Savukārt APA Ētikas kodekss ietver plašāku spektru situāciju aprakstu, ētisko dilemmu situācijas apskatot no dažādākiem skatupunktiem, kā arī atbildot uz jautājumiem, kas abos pārējos kodeksos nav apskatīti.
…