Psiholoģijas kā zinātnes rašanās

Ar eksperimentu iekļaušanu psiholoģijā, tiek aizsākta kvalitatīvi patstāvīga zinātne. Tieši pateicoties cēloņu seku meklēšanas eksperimentiem, psiholoģija ir ieguvusi stabilu pamatni. Atklājās matemātiskās precizitātes perspektīva psiholoģiskajās likumsakarībās.
Pieredze radikāli izmainīja psiholoģijas zinātniskos kritērijus. Tika piesaistītas prasības par apstākļu radīšanu, kurus būtu iespējams radīt atkal un atkal un to varētu veikt jebkurš cits pētnieks. Objektivitāte, atkārtojamība, pārbaudāmība kļūst par kritērijiem, kuri pierāda psiholoģiskā fakta ticamību un zinātniskumu.
Psiholoģisko pētījumi centri kļūst speciālas laboratorijas, kuras veidojas dažādās valstis. Pirmsākumā prioritāte pieder vācu universitātēm. Paralēli intensīvi pētījumi tiek veikti Krievijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Skandināvu valstīs.
Lielākā eksperimentu daļa tika veikta, lai pētītu sensorās funkcijas. Tādēļ noderīgas bija gan psiholoģijas, gan arī fizioloģiskās zināšanas šajā jomā. Tika pētīta perifērā un binokulārā redze, redzes adaptācija, kontrasts, krāsu izjūta u.c.
XIX gs. Sākumā psiholoģisko zināšanu attīstība tika stimulēta ne jau ar mehānikas atklājumiem, bet gan tieši atklājumiem fizioloģijā. Cilvēka psihiskās funkcijas tika pētītas pēc orgānu uzbūves, to anatomijas.
Pirms vēl tika atklātas objektīvas metodes, lai pētītu uzvedības veselumu, eksperimentālajā analīzē par orgānu darbību tika sasniegti lieli panākumi saistībā ar likumsakarību atklāšanu, t.i., matemātiski nosakāmu sakarību starp objektīviem fiziskiem stimuliem un to izraisīto psiholoģisko efektu – sajūtas. Tas nospēlēja izšķirošo lomu, lai psiholoģija izveidotos par patstāvīgu eksperimentālo zinātni.…