Psiholoģijas pētīšanas metodes

Psihologi savos pētījumos izmanto dažādas metodes. Metodes veids ir atkarīgs no tā, ko viņi vēlas noskaidrot.
Vairākas psiholoģijas izpētes metodes ir aprakstošas. Tās ļauj aprakstīt uzvedību, taču nepaskaidro uzvedības cēloņus. Ir vairākas šāda veida aprakstošās metodes:
1.Gadījumu vēstures. Viena cilvēka dzīves vai atsevišķa dzīves perioda detalizēts apraksts. Parasti tas ietver dažādu informāciju par cilvēka bērnību, attīstību, pieredzi. Tā var būt jebkura informācija, kas dod ieskatu par šī cilvēka uzvedību, piemēram, sapņi, fantāzija utt. Gadījuma vēsture spēj dot informāciju tikai par kādu konkrētu cilvēku, tādēļ iegūtos rezultātus un secinājumus nevar attiecināt uz visu pārējo cilvēces daļu.
2.Dabiskā novērošana. Tā ir cilvēku vai dzīvnieku novērošana viņu dabiskajā vidē, lai varētu aprakstīt viņu uzvedību. Psihologi šo metodi lieto visur, kur ir sastopami cilvēki. Diemžēl ar novērošanas palīdzību nav iespējams noskaidrot cilvēka uzvedības iemeslus. Šā procesa laikā parasti konstatē redzamus faktus. Bet citos gadījumos novērošanu var izmantot, lai konstatētu kādu psihisku parādību dziļākus iemeslus un cēloņus.
3.Novērošana laboratorijā. Šajā gadījumā novērošana notiek speciālā pētījumiem paredzētā vietā, ko parasti dēvē par laboratoriju. Šajā gadījumā psihologs var vairāk kontrolēt to, kas notiek. Viņš var vienkopus saaicināt cilvēkus, kas, iespējams, ikdienā nekad nesatiksies, un caur stiklu, kam cauri var redzēt tikai no vienas puses, novērot šo cilvēku uzvedību. Šīs metodes vājais punkts ir tas, ka cilvēka uzvedība speciālos laboratorijas apstākļos var atšķirties no uzvedības dabiskā vidē, jo klāt nāk satraukums par neierastu vidi un par pakļaušanos novērošanai. …