Psiholoģijas vēsture

Par humānistiskās psiholoģijas pamatlicēju ir uzskatāms amerikāņu psihologs Abrahams Maslovs (1908-1970). Viņa bērnība un pusaudža gadi nebija īpaši veiksmīgi vai laimīgi. Viņa tēvs bija ebreju emigrants no Krievijas. Maslovs piedzima Ņujorkā. Viņa ģimene bija ļoti trūcīga. Jau bērnībā viņš saskārās gan ar trūkumu, gan ar antisemītismu. Maslovam laikam bija iedzimti talanti, jo ģimenē viņš nevarēja saņemt pienācīgu audzināšanu, arī apkārtējā vide bija visai naidīgi noskaņota, taču skolā viņš bija labākais skolnieks. Psiholoģiju viņš izvēlas kā savu studiju priekšmetu. Humānistiskā psiholoģija vēršas pret t.s. biheiviorismu, vadošo tā laika Amerikas psiholoģijas virzienu. A. Maslovs sāk kā biheiviorists, viņš strādāja un mācījās kopā ar tā laika ievērojamākajiem biheivioristu pārstāvjiem. Tikai pakāpeniski viņš nonāk pie atziņas, ka nevar izprast cilvēku, tikai objektīvi reģistrējot viņa uzvedību ar dabaszinātņu metodēm, tas ir nepietiekami. Pēc Otrā pasaules kara viņš izstrādā savu pieeju, proti, humānistisko psiholoģiju.
Personības vajadzību struktūra A. Maslova izpratnē:
Runājot par cilvēka psiholoģisko būtību, Maslovs uzskata, ka pats galvenais cilvēkā ir viņa svarīgākās vajadzības, pēc kā cilvēks tiecas. Temperaments un raksturs ir tikai forma, stils. Svarīgi ir tas, uz ko cilvēks ir virzīts, uz ko viņš dzīvē tiecas, ko viņš uzskata par svarīgāko.
Maslova modelis, neskatoties uz to, ka ir pagājuši daudzi gadu desmiti, kopš tas radīts, ir viens no populārākajiem psiholoģijā, tāpēc, ka tas ir ļoti praktisks. …