Pirmie priekšstati par psihi radās anīmisma laikā. Anīmisms katram priekšmetam piedēvē dvēseli. (V. Bogoslovska, A. Kovaļova, A. Stepanova, S. Šabaļina, 1978) Plaši izplatītas anīmisma formas bija ticība stihiju un dzīvās un nedzīvās dabas gariem, kā arī cilvēku apbedīšanas kults un senču kults, kuros izpaudās ticība pēcnāves dzīvei un nemateriālajai pasaulei. (K. Martinsone, A. Lasmane, Ā. Karpova, 2016)
Kā jau tika minēts, psiholoģijas pirmsākumi meklējami antīkās Grieķijas kultūrā. Izcilais sengrieķu filozofs Platons (427–347 p.m.ē.) uzskatīja, ka uz cilvēka sajūtām nevar paļauties, jo tās ir iluzoras. Viņš ticēja, ka ikviens cilvēks šajā pasaulē ierodas ar iedzimtām zināšanām par realitāti un šīs zināšanas viņam nodrošina dvēsele – nemateriāla substance, kas ļauj domāt un just. Dvēsele, pēc Platona domām, nosaka cilvēka dzīvi visa mūža garumā un pēc cilvēka nāves dodas uz augstāku pasauli.…