Ievads
Autoram šis temats liekas interesants tāpēc, ka tas vēl ir maz pētīts un nav pieejami plaši materiāli par šo problēmu. Arī tāpēc, ka pats esmu piedzīvojis psiholoģisku krīzi un gribēju uzzināt, vai ir arī autora vecuma jaunieši, kuri ir saskārušies ar līdzīgām problēmām.
Vārds „krīze” (grieķu val. „krisis”) nozīmē izšķirošu pagriezienu, pēkšņu pārmaiņu, liktenīgu pārrāvumu. Kopš seniem laikiem tas parasti lietots ekonomiskās krīzes nozīmē vai arī medicīnā kā apzīmējums izšķirošajam pagriezienam nopietnas slimības gaitā. Arvien biežāk šo jēdzienu attiecina arī uz dažādām pēkšņu iekšēju vai ārēju grūtību radītām psiholoģiskām izpausmēm [2;13].
Līdz ar dzīves ātrumu mēs bieži vien nepamanām krīzes un nav laika tikt galā ar tām. Bet, ja netiek galā ar pašu krīzi, sekas likvidēt ir vēl grūtāk.
Cilvēkiem ir jābūt zināšanām par šo problēmu, jo tas skar pietiekoši daudz jauniešus un arī citus cilvēkus.
Problēmas, kuras ir aprakstītas, ir cilvēku nezināšana, kas ir psiholoģiska krīze, nevēlēšanās saņemt palīdzību, jo uzskata, ka spēj paši tikt galā ar radušos krīzi. Problēma ir arī tā, ka nesaņemam pietiekamu atbalstu no psihologu puses, bet visbiežāk meklējam palīdzību pie ģimenes.
Autors ar šo darbu pievērsa savu vienaudžu uzmanību krīzes problēmas pastāvēšanai un tās risināšanai.
Darba tēma: pamatojoties uz problēmas aktualitāti izvēlētā darba tēma ir: ”Psiholoģiskā Krīze”. Autors ZPD pētīs Jūhana Kulberga, William Anthony, Mikal Cohen, Marianne Farkas autoru atziņas par krīzi.
Darba mērķis:
Izanalizēt situāciju mūsu skolā;
Noskaidrot, kā un cik ilgā laikā jaunieši pārvar krīzi.
Uzdevumi:
Analizēt literatūru par psiholoģiskām krīzēm cilvēku dzīvēs
Iepazīties ar jēdzieniem un teoriju problēmām;
Izveidot aptauju;
Anketēt jauniešus;
Apskatīt un izanalizēt aptaujas rezultātus;
Izdarīt secinājumus par cilvēku informētību.
Hipotēze: dzimuma psiholoģiskās īpatnības nosaka reakciju uz problēmu un krīzes pārvarēšanas ceļiem.
Pētīšanas metodes: Literatūras analīze; Anketēšana; Rezultātu analizēšana.
…
