Ievads
Jebkurš cilvēks ir individualitāte un katram mums piemīt kādas raksturīgas pazīmes, īpatnības, kaut kas tāds ar ko mēs citi no citiem atšķiramies. Pasaulē ir daudz tā sauktie ”nelabvēļi”, tādēļ katram būtu ieteicams no tādiem cilvēkiem izsargāties. Un tāpēc ir deviņi psiholoģiskie aizsargmehānismi, kurus nepieciešams katram izkopt, taču daudzi mehānismi rodas mūsos jau kopš dzimšanas un mēs sevi “automātiski” pasargājam.
Identifikācija
Par pirmo aizsargmehānismu es vēlos izvirzīt identifikāciju (īsāk tāds process, kurā cilvēks savās jūtās, domās un darbībā apzināti vai neapzināti pārņem cita cilvēka raksturīgākās īpašības vai arī mēģina tās attēlot, izspēlēt). Šim aizsargmehānismam ir jau būtiska loma agrā bērnībā. Pie identifikācijas noved cilvēkiem tik iemīļotā nevarība pretoties autoritātes prasībām un bailes varas priekšā, kā arī bailes no soda par SUPEREGO ( latīņu super “pār, virs” un ego “es”. Superego saturs ir iekšējie morālie aizliegumi, faktiski nelietojot specifisku psiholoģisku terminoloģiju, ikdienā to dēvējam par sirdsapziņu) ietverto normu neizpildīšanu. Identifikācijas būtība ir izvairīšanās no draudiem, pašam pārvēršoties par draudētāju, introjicējot tā tēlu savā psihē. Frustrācija identifikācijas procesā netiek apstrādāta un iznīcināta, bet gan nodota tālāk. Identifikācijas procesa princips saistībā ar agresiju ir šāds: "Ko man kāds nodara pāri, es nodaru citam desmitkārtīgi". Šis princips izskaidro, piemēram, to, kāpēc padotais pret savu apakšpadoto izturas agresīvāk, nekā pret viņu izturas priekšnieks.
Izstumšana
Ne mazāk ietekmīgs ir aizsargmehānisms, ko dēvē par izstumšanu. Izstumšana parādās vienmēr tad, kad jāskatās acīs nepatīkamai vai biedējošai patiesībai. Izstumšanas procesā motīvs, kas atklātā, apzinātā skatījumā ir saistīts ar baiļu vai vainas izjūtām un nesaskan ar EGO (es) mērķiem, tiek izstumts no apziņas uz bezapziņu. Cilvēks bieži nevēlas apzināties visas savas problēmas, ja tādu ir un tādēļ viņš labāk tās ignorē. Pārsvarā šeit ir runa par EGO cīņu ar ID ( seksualitāte un agresivitāte), kad cilvēks kādu iekšējo impulsu (dusmas, vēlmes, bailes, utt.) nevēlas atzīt par savu. Šo parādību ilustrē tādi cilvēku izteicieni, kā: "TAS mani traucē", "Šī uzmācīgā doma – TĀ ir stiprāka par mani", "Šīs bailes – TĀS mani nomāc". Citiem vārdiem sakot, izstumšana ir saistīta ar savas totālās pieredzes noliegšanu. Varam secināt, ka šajā gadījumā cilvēka garīgās brīvības apmērs sašaurinās, tiek aizmesta un noliegta nepatīkamā pieredze. Pārējos psiholoģiskos
…
