Psihosomatika

Cilvēki bieži paši sev uzdod jautājumus par to, kādēļ pēc smagiem (un ne tik smagiem) pārdzīvojumiem viņus piemeklē dažādas slimības.
Psihosomatiski traucējumi sastopami gan pieaugušajiem, gan bērniem dažādos vecumposmos. Kopumā psihosomatiskie traucējumi galvenokārt radušies uz stresa pamata, kas ir mūsu dzīves būtiska un neatņemama sastāvdaļa.
1.Psihosomatikas jēdziena skaidrojums
Psihosomatiskā medicīna dažādos laikos un attīstības periodos ir dažādi definēta. Šobrīd psihosomatiskās medicīnas īsa definīcija ir: Psihosomatiskā medicīna ir zinātne par ķermeņa, psihes un sociālo faktoru mijiedarbību un to lomu cilvēka psihisko un somatisko slimību un traucējumu izcelsmē, norisē, ārstēšanā, prognozē un profilaksē. Psihosomatiskā pieeja pacientam balstās uz līdzsvara principu, uz koncepciju par ķermenī un psihē noritošo procesu vienlaicīgumu un vienādo nozīmi (G.Ancāne). Vēl psihosomatiku skaidro kā klīnikas nozari, kas pēta slimības, kuru cēlonis ir psiholoģiska rakstura.
Daudz autoru uzskata, ka visas saslimšanas ir saistītas ar psihosomatiku – no vīrusiem līdz sasitumiem (piemēram, E.Berns un A.Menegeti). Autori uzskata, ka visas slimības ir psihosomatiskas, jo neeksistē tādas slimības, kuras agri vai vēlu neietekmē psihi. E.Berns uzskata, ka pat tāda vienkārša lieta kā ādā ieaudzis nags var ietekmēt cilvēka sapņus. Tieši tāpat ir arī ar iesnām. Visvienkāršākā operācija, piemēram, pūtīšu izspiešana, var spēcīgi ietekmēt emocijas, bet spriedze, ko rada domas par gaidāmu zoba izraušanu, var radīt ļoti nopietnas sekas.…