Psilocibīna izmantošana psihoterapijā kā depresijas un trauksmes mazinoša metode onkoloģijas pacientiem

Mediālā prefrontālā garoza smadzenēs palīdz indivīdiem pieņemt sarežģītus lēmumus, kā arī sasniegt personīgos mērķus un apmierināt vajadzības. Tika konstatēts, ka aktīva mediālā prefrontālā garoza ir saistīta ar depresiju un trauksmi, kas varētu arī izskaidrot, kāpēc psilocibīns var palīdzēt ārstēt šos simptomus. Aizmugurējās cingulārās smadzeņu garozas loma ir daudz noslēpumaināka, taču pastāv hipotēze, ka šī smadzeņu daļa ir saistīta ar apziņu un sevis kā „es” apzināšanos. Interesanti, ka pēc psilocibīna ievadīšanas šajos reģionos asins plūsma samazinājās par gandrīz 20%. Pētnieki secināja, ka šie konstatējumi, šķiet, norāda uz slavenā neirozinātnieka Karla Fristona “brīvās enerģijas principa” teoriju ,proti, ierosinot noteiktu smadzeņu darbību, tiek ierobežota mūsu uztvere par to kā mēs apzināti piedzīvojam pasauli, savukārt nomācot noteiktus reģionus smadzeņu garozā ir iespējams pretējs efekts.

Apskatot šos atšķirīgos pētījumus un informāciju par psilocibīna izraisītajiem efektiem smadzeņu garozā un izmantošanu onkoloģisko pacientu psihoterapijā, nākas secināt, ka turpmākajos gadu desmitos iespējami jauni, revolucionāri atklājumi šajā jomā. Lai gan teju visās pasaules valstīs psilocibīns tiek klasificēts kā narkotiska un psihotropa viela un tas ir iekļauts aizliegto vielu sarakstā, iespējams, nākotnē šī terapijas metode var tikt atzīta un plaši pielietota tādās jomās kā psihoterapija vai paliatīvā aprūpe, aizstājot citus pretsāpju un atkarību izraisošus opioīdu preparātus kā morfijs vai fentanils.

 
…