PSRS – vienas partijas diktatūra jeb totalitārisma valsts
PSRS darīja visu, lai pie varas būtu viena partija, kura visu nolemtu. Šajā gadījumā tā bija sociālistiskā partija. Tā apspieda citas partijas. Varētu minēt, ka pat nogalināja opozīcijas līderus. Totalitārisma vara PSRS pastāvēja no 1923. līdz 1985. gadam, kad pie varas nāca M. Gorbačovs, kurš valstī ieviesa demokrātisku režīmu.
Fakts, ka totalitārā vara, būdama noziedzīga, tomēr guva masu atbalstu un pārvaldīja PSRS ilgus gadus, neapšaubāmi ir ļoti spēcīga. Tas izvirza daudzus jautājumus. Viens no tiem – kādas ir totalitārās valdības valsts pārvaldes formas?
Nākusi no vienas partiju sistēmas, veidojusies kā valdība, kurā varu diktē “personības kults” jeb darbojas vadoņa princips, totalitāru valdību jau sākotnēji var raksturot kā patvaļīgu, neierobežotu varu, kas kalpo viena cilvēka interesēm un ir pretrunā ar pārējo interesēm un no otras puses vadoņa un tautas savstarpējās bailes. Jo totalitārā kundzība ir vienīgā varas forma, ar kuru līdzāspastāvēšana nav iespējama. Tā neatspēko pretējās opozīcijas argumentus, tā konsekventi deva priekšroku metodēm, kas draudēja ar nāvi, nevis nodarbojās ar pārliecināšanu, kas radīja teroru nevis pārliecību.
Jau no pirmajām dienām Komunistiskā partija izvērsa plašas represijas prêt cilvēkiem , kas bija PSRS sastāvā. Plaši tika praktizēti gan nāvessodi gan, gan izsūtīšana un deportācijas. Cilvēki tika izsūtīti verga darbos uz Sibīriju. Šī partija pieņēma pat dekrētu par sarkano teroru. Tajā bija paradzēts tas, ka tiks ierīkotas koncentrācijas nometnes un nošaut cilvēkus, kuriem ir bijis kāds sakars ar baltgvardu organizācijām. Šeit var redzēt to, ka partija izvērsa lielas kampaņas lai tai nepretotos, lai cilvēki būtu pakļāvīgi. Partija tas ar bija izdevies, jo cilvēkiem bija bail no spiegiem, izlūkiem utt. Tā bija savu panākusi, lai cilvēki tai klausītu. Viena no iespaidīgākajām realizētajām partijas iedejām bijā tā ka cilvēki tika izsūtīti masveidā uz citām zemēm. Tas viss notika sociāli ekonomisko pārkārtojumu dēļ. Partijai bija jāatbrīvojas no cilvēkiem, kuri gadu gaitā dzīvodami bija attīstījušies. Cilvēki tika sūtīti milzīgos skaitos, tie tika sadzīti lopu vagonos un transportēti uz Sibīriju. Desmitiem tūkstoši faktiski kļuva par valsts vergiem, kurus bez atlīdzības izmantoja smagākajos un veselībai kaitīgākajos darbos un kuri dzīvoja necilvēcīgos apstākļos. Šis viss bija zem Iekšlietu tautas komisariāta ( NKVD).
…