SECINĀJUMI
1. Veicot pētījumu, secināts, ka Latvijā PSI metodes izmantošana žurnālistikā notiek, tai tiek piemēroti aizvien jauni rīki, lai padarītu šo procesu ērtāku gan dalībniekiem, gan pašiem veidotājiem.
2. Kā noskaidrots pētījumā, pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” veiktie projekti “Karstie rēķini” un “Skolas nauda” radīti un uzturēti kā pētījumi paši par sevi, “apaudzējot” tos ar publikācijām un citiem materiāliem. Kā galvenais kodols pētījumiem un tiem sekojošajām publikācijām bija šī datu vākšana ar PSI metodi, turklāt abi pētījumi bija kā izmēģinājums metodes tālākai pielietošanai.
LSM pētījumi “Legālā nāve” un “apmierinātība ar pašvaldību darbu” savukārt tika radīti tikai kā papildus rīki informācijas ieguvei un atsevišķi tika izcelti tikai pētījumu sākumā, kad bija nepieciešams piesaistīt dalībniekus. Fokusā bija cilvēkstāsti, unikālā informācija, ko izdevās iegūt, taču paši pētījumi tika atstāti ēnā.
3. Novērots, ka, lai gan intervētie mediju darbinieki apgalvo, ka sociālos medijus viņi mēdz izmantot, svārstās izmantošanas mērķi un veidi. Populārākais sociālais medijs Latvijā Draugiem.lv tiek izmantots biežāk kā sadarbības partneris, nevis vieta, kur popularizēt pētījumus un aicināt iesaistīties dalībniekus. Nākamie populārākie sociālie mediji Facebook un Twitter arī tiek izmantoti “Re:Baltica” pētījumu gadījumos, taču paši pētījumu iniciatori neatceras, ka būtu tos izmantojuši, tātad, iesaistīt dalībniekus ar sociālo mediju palīdzību nebija viņu mērķis.
4. Runājot ar mediju darbiniekiem, secināts, ka Latvijā PSI metodei žurnālistikā ir iespējams attīstīties, mums ir tam nepieciešamie rīki (pie tiem vajadzētu piestrādāt, lai tie būtu ērtāki, bet tie ir), sabiedrība ir gatava iesaistīties (ja vien pētījums ir par sabiedrību interesējošu tēmu), taču mazās valsts faktors varētu spēlēt savu lomu un cilvēki varētu būt kūtrāki pētījumos, kur nepieciešams atklāt sensitīvākus faktus, piemēram, datus par savu ārstēšanos slimnīcā utml.
…