Pusaudža vecumposms, agresivitāte un trauksme

Šobrīd grūti iedomāties kādu no mūsdienu laikrakstiem, radio vai televīzijas pārraidi, kur nebūtu paziņojumu par agresijas aktiem. Tomēr gan savstarpējās attiecībās ar apkārtējiem cilvēkiem, mēs neesam agresīvi un nežēlīgi. Ne jau mūsu gadsimts, ne arī pagājušais ieviesa jēdzienu agresija un trauksme. Jau no Bībeles laikiem ir pazīstams teiciens, ka “Tev nebūs nokaut.” Patiesībā, cik veca ir pasaule, tik vecas ir cilvēces problēmas, kas saistītas ar cilvēka fizioloģisko stāvokli, kurš “liek” izturēties pret apkārtējiem ar dusmām un nepārdomātu rīcību.
Sabiedrībā un apkārtnē viss strauji mainās, tāpēc par ikdienišķu parādību ir kļuvusi spriedze, frustrācija, trauksme un depresija, ko grūti izturēt ir pieaugušajiem, kur nu vēl bērniem, kas jau tāpat pasauli uztver emocionālāk un saasinātāk.
20.gs. tika dēvēts par “trauksmes un agresivitātes gadsimtu”, un sākot ar 60. gadu vidu agresivitāte un trauksme ir kļuvušas par aktuālākajām tēmām pasaulē. Ja līdzšinējā pasaules pieredze liecināja, ka cilvēki slimoja ar tādām neuzveicamām un medicīnā nezināmām slimībām kā mēris, pneimonija, mazasinība, vēzis vai AIDS, tad pagājušā gadsimta straujais tehnikas un industrijas attīstības temps sev līdzi atnesa nākotnes slimību – depresiju un stresu, agresiju un trauksmi.…