Pētījuma aktualitāte: Mans novērojums bija saistīts ar to, ka draudzenes ģimenē ir jaunākā māsa, kurai ir izteiktas privātīpašnieciskas izpausmes pret lietām. Starp viņām ir 7 gadu starpība. Bet kaimiņos dzīvoja meitene, kura bija vienīgais bērns ģimenē. Šai meitenei arī bija izteiktas privātīpašnieciskas izpausmes pret lietām. Rezultātā es vēlējos izpētīt, kam ir izteiktas privātīpašnieciskas izpausmes pret lietām vairāk vienīgajiem bērniem vai daudzbērnu ģimenē augušajiem bērniem. Es novēroju, ka kaimiņu meitene spēlējoties ar draudzenes māsu nedalās ar mantām, tāpat, kā viņas māsa.
Pētāmā problēma: Vai un kā atšķiras pusaudžu privātīpašnieciskā attieksme un tās izpausme daudzbērnu ģimenē un ģimenē, kur aug viens bērns.
Pētījuma mērķis: Noskaidrot vai un kā atšķiras pusaudžu privātīpašnieciskā attieksme un tās izpausme daudzbērnu ģimenē un ģimenē, kur aug viens bērns.
Pētījuma hipotēze: Pusaudži, kuri ir vienīgie ģimenē, privātīpašnieciskums vairāk raksturīgs nekā pusaudžiem no daudzbērnu ģimenes.
Pētījuma priekšmets: attieksmes psiholoģija
Pētījuma objekts: 60 respondenti 7-8. klases skolēni, kuri no tiem 30 dzīvo daudzbērnu ģimenē un 30 – ir vienīgie bērni ģimenē.
Pētījuma bāze: Jelgavas 1. ģimnāzija
Pētījumā izmantotas sekojošas metodes:
1. Teorētiskās literatūras analīze
2. Anketa „Pusaudžu privātīpašnieciskā attieksme un tās izpausme daudzbērnu ģimenē un ģimenē, kur aug viens bērns” noteikšanai
Pētījuma uzdevumi:
1. Literatūras analīze
2.Atbilstoša metodiku atlase, ar kuru palīdzību var noteikt vienīgo bērnu un daudzbērnu ģimeņu pusaudžu attieksmi un atšķirības.
3. Praktisks pētījums, rezultātu apstrāde, analīze, interpretācija.
4. Secinājumu izdarīšana.…